Cēsu tirgū jau nopērkamas vietējās zemenes. Tās audzētas Raunas pagasta “Mežnorās”.
Lauka zemenes zied, bet siltumnīcās augošās ienākas arvien vairāk. Ogas lasītas agrā rīta stundā un uzreiz vestas uz tirgu, lai ar jauno ražu var iepriecināt pircējus. “Mežnoru” saimnieks Aivars Urbasts atzīst, ka pirmās ogas esot īpašas ar to, ka tās ir ne vien gardas, bet arī skaistas un aromātiskas. Protams, arī pircēji priecājas, ka jau var mieloties ar Latvijā audzētām zemenēm.
Zemeņu stādījumi "Mežnoru" siltumnīcās aizņem divus tūkstošus kvadrātmetru. Raunēnietis atzīst, ka siltumnīcās zemenes ir vieglāk kopt un novākt nekā uz lauka audzētās. Nav tik daudz jālokās, daudz mazāk ietekmē laika apstākļi, var mierīgi strādāt. “Darba jau visur pietiek. Siltumnīcās rosība ir kopš agra pavasara. Lecektīs tiek sabērti kūdras substrāti, bet jaunus dēstus sākām stādīt marta beigās, aprīlī,” viņš stāsta.
Pirmās ogas esot īpašas ar to, ka tās ir ne vien gardas, bet arī skaistas un aromātiskas
Pircēji novērtē pašmāju saimniecībā audzētās pirmās ogas. “Kaut arī aiz stūra knaši tirgo lētās poļu zemenes un cilvēki tur stāv rindā, uz tirgu atvesto mums izdodas notirgot,” pastāsta A. Urbasts. Tomēr netrūkst arī cilvēku, kuri ar kāru aci uz vietējām zemenēm noskatās, tomēr nolemj gaidīt, kad ogas būs lētākas. Latvijas zemenēm cena svārstās no sešiem līdz astoņiem eiro par kilogramu, poļu zemenes iespējams iegādāties par 2,80 eiro kilogramā. Zemeņu audzētājs gan mierina, ka, līdzko ogas sārtosies straujāk un raža būs lielākas, arī ogas kļūs lētākas. Pagaidām zemeņu nav daudz, katru dienu uz tirgu vēl nav iespējams braukt.
A. Urbasts saka, ka netrūkst arī pircēju, kuri zemenes iegādāties brauc uz saimniecību. “Mums ir arī savs klientu loks, tas priecē. Daudzi jau zvanīja, interesējās, kad tad ogas būs gatavas, vai var braukt tiešu uz saimniecību pēc zemenēm. Nu jau raža siltumnīcā sāk ienākties masveidā,” papildina saimnieks.
Audzējot dažādas šķirnes, iespējams nodrošināt zemeņu ražu ilgāku laiku
A. Urbasts stāsta, ka izmaksām ik gadu ir tendence palielināties, dārgāka kļūst degviela, polietilēna plēves, minerālmēsli un kūdra. Tomēr zemeņu audzēšanā gūta liela pieredze, ir pastāvīgie pircēji, turklāt tā ir arī sirdslieta, tādēļ netiek pieļauta doma par darba beigšanu.
“Mežnorās” audzē vairāku šķirņu zemenes. Saimnieks skaidro, ka, audzējot dažādas šķirnes, iespējams nodrošināt zemeņu ražu ilgāku laiku. Būtiski ir arī mainīt šķirnes, lai saglabājas augstas ražas. Vaicāts, kuras šķirnes ogas pircējiem garšo vislabāk, A. Urbasts saka, ka būtiskākais, lai oga ir salda un sulīga. Svarīgs ir arī izskats – lielajām un skaistajām ogām noiets ir labāks, bet tradicionāli nemainīga un iecienīta ir visiem pazīstamā 'Polka'.
Par ievestajām zemenēm, kas turpat Cēsu tirgū pieejamas par daudz zemāku cenu, A.Urbasts saka: “Ar šo konkurenci jau samierināmies gadiem, tur mēs maz ko varam ietekmēt. Tagad ogām, augļiem un dārzeņiem ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis - vismaz kāds prieciņš. Ļoti izteikti to nejūtam, bet savs atspaids ir. Te mūsu valdībai vajadzētu pamācīties no poļiem."
Mūsu valdībai vajadzētu pamācīties no poļiem
Kāda būs lauka zemeņu raža, esot grūti prognozēt. Lai gan ziedu daudz, tas neesot nekāds rādītājs: “Šogad zemenes ātri izziedēja, nebija kārtīga apputeksnēšanās. Arī tāds sausums zemenēm nepatīk. Dažkārt mitrums ir labāks nekā sausums un liels karstums. Savu postu nodara arī maijvaboļu kāpuri. Stādījumos zemi frēzējam un irdinām, vismaz tā var cīnīties ar kāpuriem. Siltumnīcā zemenes pārstādām katru gadu, uz lauka katru otro. Šoreiz pirmo gadu paši braucām uz Poliju pēc saldētajiem zemeņu stādiem. Tos tikai tagad stādīsim, raža būs rudenī. Pašiem braukt ir izdevīgāk, nekā saistīties ar starpniekiem,” stāsta A. Urbasts.
Zemeņu audzētāji cer uz iedzīvotāju pirktspēju, bet, zinot, ar ko var rēķināties, zemeņu audzēšanas apjomus nesteidz palielināt. “Pagaidām ar līdzšinējo apjomu pilnīgi pietiek. Galvenais, lai nav jāņem strādnieki - paši varam sastādīt, kopt un novākt ražu,” papildina A.Urbasts.
Comments