​

    Manuprāt, nav labāka skolotāja par cilvēku - saimnieku, kas strādā savā zemē, kas izkopj laukus un audzē lopus, dārzeņus. Tieši tāpēc es nolēmu doties pie zemniekiem un viņiem pašiem pavaicāt, kā ir tajos laukos? Vai tiešām bezcerība ir tik visaptveroša, ka gribas tikai prom pēc iespējas tālāk? Ko viņi dara, lai laukos ne tikai izdzīvotu, bet arī dzīvotu? Bet pats galvenais, kā, dzīvojot laukos, var nopelnīt? Vēlējos izkristalizēt, kurš ir ienesīgākais saimniekošanas veids un labākās metodes atbilstoši šim brīdim? 

 

​Apciemoti teju 100 Vidzemes saimnieki. Protams, varētu nelikties ne zinis un iegūtās zināšanas noglabāt savos bēniņos, taču, iedomājoties, ka iespējams bez manis ir vēl kāds, kuram šis stāsts, padoms, detaļas varētu būt saistošas, izdomāju tās apkopot šajā blogā. Te apkopoti spilgtākie no visiem.

​

Kāds ir mana bloga mērķis?

​

• Iegūtās zināšanas likt lietā savos laukos

• Ar tām dalīties, cerot, ka kāds te var atrast vērtīgu padomu vai, iespējams, kontaktu 

• Parādīt, ka laukos viss nav tik slikti, kā šur un tur dzird ņurdam

• Tie ir desmitiem stāstu - vai gan nav ķecerīgi tos pabāzt pagultē, ja aiz tiem stāv arī reāli  zemnieki!​