Vai jaunās augu selekcijas metodes (JASM), par kurām diskutē un kuras dažviet pasaulē pat izmanto, proti, izmaiņas augu genomā jeb augu gēnu kodā, kur daļā metožu pielieto arī gēnu inženieriju, taču atšķirībā no biedējošās ģenētisko modificēto organismu radīšanas šeit izmanto tikai radniecīgu augu gēnus, atbilst tam, ko saprotam ar bioloģisko lauksaimniecību? Pētījumā, kurā viens no risināmajiem ir arī šis jautājums, iesaistījušies arī Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centra zinātnieki.
Pagaidām vēl tikai pēta
AREI piedalās starptautiskās programmas “Apvārsnis 2020” projektā "Liveseed", tā virsmērķis ir bioloģiskās lauksaimniecības nozares pilnveidošana, veicinot bioloģiskās sēklaudzēšanas un selekcijas attīstību Eiropā. Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece Ilze Skrabule saka: “Lai sasniegtu šo mērķi, tiek veikta virkne pētījumu dažādās nozarēs, ieskaitot pētījumus par bioloģisko selekciju un šķirņu novērtēšanu. Līdz šim plašāku uzmanību šis projekts izpelnījies, pateicoties aptaujām, kurās tika iesaistīti mūsu valsts bioloģiskie lauksaimnieki, kā arī pateicoties plašākam semināram, kurā analizēja situāciju bioloģiskajā sēklaudzēšanā, kā arī mēģināja identificēt iemeslus, kāpēc joprojām ir samērā mazs bioloģiski iegūtu sēklu pieprasījums un piedāvājums.”
Ilze Dimante, Priekuļu pētniecības centra pētniece, piebilst, ka pašas selekcijas metodes šajā projektā netiek pētītas un izmantotas, jo arvien nav skaidrs, vai un kā tās ir savienojamas ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem.
Jaunajās augu selekcijas metodes
Metodes, par kurām diskutē arī Latvijas zinātnieki, var iedalīt vairākās grupās. Gēnu rediģēšana ir biežāk pielietotā un pētītā, to izmantojot, augā ieslēdz vai izslēdz konkrētā gēna darbību vai arī izmaina to, izraisot vai vadot mutāciju.
Savukārt cisgenēzi vai introģenēzes gadījumā ar gēnu inženierijas palīdzību auga genomā ienes gēnu no radniecīga organisma, piemēram, citas šķirnes. Šādi organismi var veidoties arī dabīgās krustošanās ceļā, iegūtie organismi neatšķiras no krustošanas ceļā iegūtiem augiem.
“Līdztekus šīm metodēm ir vēl vairākas, kuras var pielietot, lai saīsinātu selekcijas procesu,” skaidro Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece I.Skrabule.
Zinātnieki pauž, ka sabiedrībai nav precīzu zināšanu un izpratnes par šo metožu kopīgo un atšķirīgo, tāpēc, baidoties no ĢMO, Eiropas Savienībā visas metodes, kas saistītas ar izmaiņām gēnā, tiek pielīdzinātas ĢMO, tā kavējot jauno, nekaitīgo selekcijas metožu izpēti un pielietošanu.
“Taču jāpiebilst, ka ne jau visās jaunajās augu selekcijas metodēs izmanto gēnu inženieriju, bet dažās tiek mērķtiecīgi un precīzi izmainīts gēns vai to grupa,” sarunā apliecina pētniece, “un ne visu metožu rezultātā iegūtie augi arī satur izmainītus gēnus.”
Rodas jautājums, ja reiz selekcija notiek dabīgā ceļā, kāpēc jāiejaucas? “Protams, tiek izmantota krustošana jeb dabīgais ceļš,” norāda I. Skrabule, "bet jaunās selekcijas metodes var paātrināt šķirņu veidošanas laiku, padarīt selekciju mērķtiecīgāku un efektīvāku. Jaunās metode var papildināt iepriekšējās, tā ir tālāka selekcijas attīstība jeb progress. Turklāt nav bažu, ka metožu pielietošanas rezultātā izzudīs vecās šķirnes, jo tās noteikti tiks saglabātas un to labākās īpašības tiks izmantotas jaunu šķirņu veidošanai.”
Jaunās selekcijas metodes var paātrināt šķirņu veidošanas laiku, padarīt selekciju mērķtiecīgāku un efektīvāku
Līderes jauno augu selekcijas metožu pielietošanā ir ASV un Ķīna. “Ja sākotnēji Eiropa bija starp līderiem pēc veiktajiem pētījumiem (bet ne pēc izmantošanas praktiskajā selekcijā), tad šobrīd ļoti atpaliek. Tas visvairāk saistīts ar ES valstu sabiedrībā valdošo piesardzību pret jaunām metodēm, kā arī pastāvošo tiesisko regulējumu,” piebilst Priekuļu pētniecības centra pētniece Ilze Dimante. Viņa skaidro, ka Latvijā tiek veikti pētījumi augu gēnu rediģēšanā, bet AREI tajos nav iesaistīts. “Taču mēs nekādā gadījumā nenoliedzam iespēju uzsākt šādus pētījumus un pielietot kādu no jaunajām augu selekcijas metodēm (noteikti nav runa par ĢM jeb transģenēzi), lai uzlabotu selekcijas procesu. Ir jāiet līdzi laikam un progresam. Protams, patlaban neizskatām iespēju pielietot kādu no metodēm tieši bioloģiskajā selekcijā, kamēr nav skaidrs, vai tās atbilst bioloģiskās lauksaimniecības principiem,” skaidro I. Dimante.
Zināmais ļaunums un nezināmās iespējas
Pēdējos gados pasaulē diskutē par selekcijas metodēm, ar kurām veic precīzas un mērķtiecīgas izmaiņas augu genomā jeb augu gēnu kodā. Daļā metožu izmanto arī gēnu inženieriju, sabiedrību tas biedē, jo līdz šim informācija par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) liecināja par ļoti drakonisku iejaukšanos augu gēnos un saistījās ar negatīvu ietekmi uz dabu un cilvēku veselību.
“Par ĢMO sauc organismus, kuru gēnu komplektā ievietots gēns no neradniecīgas sugas, tātad dabiskā krustošanās ceļā vai dabīgā iedzimtībā tāds nevar izveidoties,” paskaidro Ilze Skrabule, “turpretī jaunās selekcijas metodes neizmanto "svešus" gēnus.”
Žurnāls par zaļo dzīvesveidu “Vides Vēstis” 2015. gada rakstā “Modifikācijas ļaunums uzvar gēnu inženierijas sniegtos labumus”, raksta, ka vairāki zinātnieki mierina pasauli, sakot, ka transgenācija (ĢMO) nav nekas bīstams – vien paātrināta selekcija. Taču ar selekciju var iegūt hibrīdus tikai no radniecīgiem organismiem, t.i., var sakrustot dažādu šķirņu kartupeļus, taču nav iespējams iegūt, piemēram, ābola un kartupeļa vai tomāta un zivs hibrīdu. Dabā, atskaitot retus gadījumus, dažādu augu vai dzīvnieku klases pārstāvji savstarpēji nekrustojas, un, ja krustojas, to pēcnācēji ir neauglīgi.
Pētniece vēl piebilst, ka ar transģenēzes jeb ĢMO organismu manipulēšanu ir gūta negatīva pieredze: “Svešo gēnu veidotās olbaltumvielas augu produktos cilvēkam var izraisīt alerģiju. ĢMO krustojoties ar dabā sastopamiem radniecīgiem augiem, svešais gēns var nonākt savvaļas augos un tajos iedzimt, rezultātā, piemēram, lietojot herbicīdus nezāļu iznīcināšanai, tie vairs neiedarbojas uz nezālēm, jo to gēni ir mainīti.”
Sabiedrībai par drošību saistībā ar ĢMO jāatgādina, ka ES un tātad arī Latvijā ģenētiski modificētās pārtikas aprites, riska novērtēšanas, marķēšanas, kontroles, izsekojamības, kā arī sabiedrības informēšanas prasības ir stingrākās pasaulē. Eiropas Komisija (EK) veselības un vides aizsardzību uzskata par prioritāti un cenšas nodrošināt, lai ģenētiski modificētā pārtika būtu atļauta tikai tad, ja tai nav kaitīgas ietekmes uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.
Ģenētiski modificētās pārtikas aprites prasības nosaka ES regulas un direktīvas. Pirms šāda pārtika nokļūst līdz patērētāja galdam, tā tiek pakļauta stingrām pārbaudēm pēc starptautisko institūciju noteiktajām prasībām. Latvijā ĢMO apriti regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums un Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz minētā likuma deleģējumu, pauž Zemkopības ministrijas mājaslapā pieejamā informācija.