Uzņēmuma nosaukums viltīgi pasaka priekšā, kur atrodas SIA “Raiskuma labuma darītava”. Čudorānu ģimenes atvases Gints un Iluta veiksmīgi saimnieko alus brūzī un bez jau zināmā “Raiskumieša” alus, kas ieguvis plašu pozitīvu rezonansi patērētāju tirgū, nu piedāvā arī pašceptu maizi un gardus kūpinājumus.
Čudorānu ģimenē alu prot baudīt kā dāmas, tā kungi un viņi zina, kā novērtēt Latvijas miestiņa labās garšas īpašības. SIA “Raiskuma labuma darītava” sākotnēji mērķējusi tikai uz alus brūvēšanu: “Mūsu ģimenē alu brūvē jau trešajā paaudzē, bet nekad ne tik lielos apjomos un tādā veidā kā tagad top “Raiskumietis”. Apgūstot brūža ēku, sapratām, ka alu gatavosim maksimāli tuvu senajām metodēm un tālab alus vārāmais katls mums būs kurināms ar malku. Tajā pašā laikā iedomājāmies, ka būtu jauki, ja mums būtu arī sava, malkas krāsnī cepta smaržīga maizīte, bet uz maizes pašu gardi kūpināta gaļa,” stāsta Gints, piebilstot, ka šie trīs produkti lieliski viens otru papildina, ļaujot gūt patiesu garšas piepildījumu.
Alu brūvē jau trešajā paaudzē, bet nekad ne tik lielos apjomos un tādā veidā kā tagad top “Raiskumietis”
Brūža saimnieks paskaidro, ka “Raiskumietis” ir lāger tipa alus un pašlaik piedāvājuma sortimentā ir divas šķirnes – gaišais un tumšais: “Lāger tipa alus ir mūsu platuma grādos vairāk iecienīts un cilvēkiem šķiet pieņemamāks. Vasarā cilvēki vairāk patērē gaišo alu, slāpju veldzēšanai, bet ziemas laikā pieprasītāks ir tumšais alus. Mēs ražojam un tirgojam to, kas mums pašiem garšo - vai tas būtu ozolkoka mucās izturēts alus, krāsnī cepta maize vai kūpinājumi.”
Ginta izglītība tālu atpaliek no pārtikas tehnologa, tāpēc papildināt zināšanas par alus brūvēšanu palīdzējis iekārtu uzstādītājs, ar kuru kopā izstrādāta gaišā “Raiskumieša” recepte. Daudz informacijas esot iespējams atrast grāmatās, atbilstošā literatūrā un internetā: “Tomēr visvairāk izzini piedaloties procesā. Ja trūkst pamatzināšanas, tad līdz labam eksperimentam nonāksi pēc daudziem gadiem, toties, ja papildus ir literatūra un padomdevēji, tad ir stipri vieglāk. Jāuzsver, ka pašlaik es nenodarbojos ar alus brūvēšanu, to mums dara jaunais aldaris Aivis Zariņš, puisis, kuram es ar mierīgu sirdi uzticu “Raiskumieša” brūvēšanu. Aivim alus darīšana sagādā patiesu prieku. Mūsu aldaris nemitīgi papildina savas prasmes un varu apgalvot, ka nu jau viņš zina vairāk par mani un manu tēvu.” Lai patiesi izjustu alus garšas nianses, aldaris iesaka alu atdzesēt līdz septiņiem grādiem, šajā temperatūrā alus garšas buķete uzplaukst viskrāšņāk.
Kā ceturtais, bet ne maznozīmīgākais elements, pie kā Gints pašlaik strādā ir tūrisms: “Mēs esam sapratuši, ka cilvēkiem ir interese par alus tapšanas procesu, tā baudīšanu un salīdzināšanu. Patlban lielu naudu neieguldot mārketingā, mēs veiksmīgi kūrējam interesantu informāciju gan ar sociālo tīklu palīdzību, gan izmantojot citus tiešsaistes rīkus, tā sanāk ieguldīt lielāku darbu, bet ietaupīt līdzekļus. Esam ar aldariem runājuši par to, ka Latvijā vajadzētu sakārtot alus tūrismu, lai cilvēki var izbraukāt Vidzemē piecas alus darītavas, pēc tam aizbraukt uz Kurzemi un katrā alus darītavā ieraudzīt kaut ko jaunu, izgaršot kaut ko citu. Tas būtu labs brīvdienu pavadīšanas veids. Eiropā tas jau notiek, pie mums vēl jāpiestrādā. Jātiek pāri domai par konkurenci un jāsāk savstarpēji sadarboties, tad alus tūrisms attīstīsies arī pie mums.”
Lai patiesi izjustu alus garšas nianses, aldaris iesaka alu atdzesēt līdz septiņiem grādiem, šajā temperatūrā alus garšas buķete uzplaukst viskrāšņāk.
Attiecībā uz kūpinājumiem un maizi šefību uzņēmusies Ginta māsa Iluta Čudorāne. Kā stāsta saimniece uzņēmums iepērk vietējo ražotāju gaļu, taču joprojām ir “savas īstās” saimniecības meklējumos: “Lielos kautķermeņus mēs šeit neuzglabājam, svaigu gaļu no Latvijas zemniekiem mums piegādā noteiktos gabalos, kurus iemarinējam un tad žāvējam ar malku kurināmā žāvētavā. Šīs žāvētavas kapacitāte ir 70 kilogrami. Mūsu galvenā prasība attiecībā uz gaļu, lai tā būtu konstantas kvalitātes. Ja mums katru reizi piegādā savādāku gaļu, mēs nespējam pircējam piedāvāt to pašu, ko viņš pircis pagājušajā reizē un pēc kā nāk atkal, iznāk neliela vilšanās.” Iluta saka, ka saistībā ar ES prasībām viss ir normas robežās, taču viņas pieredze rāda, ka tautieši pērk un pirks tumšo kūpinājumu, to pie kā pieraduši: “Esam mēģinājuši žāvēt savādāk, lai kūpinājums iznāk gaišs, bet cilvēki nepērk, smādē-grib to tumšo garoziņu un jūtamo dūmu aromātu. Kūpināšana ir daļa no mūsu tradīcijām un ēšanas kultūras. Un vienalga ko birokrāti saka - latvieši kūpināja un kūpinās gaļu, ja aizliegs ar likumu, viņi to darīs pa kluso.”
Tāpat maizes cepšanas process notiek Ilutas uzraudzībā, pēc sentēvu tradīcijām-koka kubulā, mīcot ar rokām un cepot īpašā malkas krāsnī, tikai fiziski to izpilda maiznieks Jānis Zārdiņš. Viņš pašlaik meklē tādu “Raiskumieša” garšu, kas šo maizīti izceltu pārējo vidū: “No vienas šādas procijas sanāks astoņi vai deviņi kukuļi,” darbojoties paskaidro maiznieks,”pašlaik mēs neizmantojam visu maizes krāsns resursu, jo eksperimentējam ar recepti un procesiem, meklējot garšas nianses, taču drīzā nākotnē veinā reizē varēsim cept 20 maizes kukulīšus. Receptē izmantojam arī dedzināto un parasto miežu iesalu, jo dedzinātais iesals piesātinās aromātu, bet miežu iesals palīdzēs rūgšanas procesā sadalīt cukurus.” Katrai maizītei tiek iespiesti trīs punktiņi, citi maizes cepēji velk latviskos simbolus, vēl kāds krustiņu, tam izrādās ir prakstika nozīme, mazāk simboliska: “To dara, lai maize cepoties elpo un neiplaisā,” stāsta maiznieks Jānis. Kā atzīst brūža saimnieki, maizes krāsns tapusi no nulles un lielākais izaicinājums bijis atrast prasmīgu meistaru, kas vēl prot tādu uzmūrēt, jo šis ārods vairs reti tiek nodots tālākām paaudzēm.
Receptē izmantojam arī dedzināto un parasto miežu iesalu, jo dedzinātais iesals piesātinās aromātu, bet miežu iesals palīdzēs rūgšanas procesā sadalīt cukurus.
“Raiskumieša” produkti ir pieprasīti, to parāda labās atsauksmes, jo visus ražojumus atzinīgi ir novērtējuši tādi Latvijā atpazīstami cilvēki kā Mārtiņš Sirmais, citu brūžu aldari, pavārs Māris Jansons un virkne ārzemnieku.
Comments