top of page
  • Writer's picturePolianna

SAVVAĻAS BRIEŽU VĒROTAVA


Ar smiekliem, satraukumu un prieku par izdošanos noslēdzies konkursa “Laukiem būt!” pusfināls, ko jau septīto gadu rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Konkursa finālā 29. marta beigās par naudas balvu sava biznesa idejas īstenošanai sacentīsies 16 jaunieši četrās kategorijās. Savu ceļu uz finālu turpina arī Māris Skujiņš ar ieceri Līgatnes novadā, savā īpašumā veidot savvaļas briežu vērošanas staciju.

“Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā piedalījos pirmo reizi. Informācija par šādu konkursu pie manis nonāca pateicoties sievas māsai, kura pagājušā gadā piedalījās “Laukiem būt” un, balstoties uz viņas gūto pieredzi, sapratām, ka konkurss, vai, pareizāk, panākumi tajā varētu dot nelielu atspērienu savas idejas realizēšanā,” stāsta Māris.


Viņš saka, ka “Laukiem būt!” izglītojošie semināri palīdzējuši sakārtot domas un apjēgt katru nākamo soli ceļā uz finanšu plāna rakstīšanu, tomēr, ja semināru forma un saturs esot bijis vienkārši, tad finanšu pieteikuma forma daudzus esot “paķērusi uz izbrīnu”.


"Bet tas ir labi! Veicot aprēķinus tu savu ideju it kā ieliec noteiktā perspektīvā, paturpini domu, cik tā būs ilgtspējīga, un vai idejai būs arī tālāka nākotne,” stāsta Māris. Viņam šāda modelēšana esot pazīstama un, Māris uzskata, ka “cilvēks, kurš nav gatavs ieguldīt savu laiku idejas izpētē nav pelnījis ideju realizēt.”


Mārtiņš ar sievu Eviju Ridūzi - Skujiņu pašlaik strādā un dzīvo Rīgā, taču nesen viņu īpašumā nonācis skaists, neskarts zemes pleķītis meža vidū Līgatnē, Gaujas nacionālā parka teritorijā. “Vasarā mēs tur pavadām ļoti daudz laika, nākas visu nedaudz savest kārtībā un attīrīt no krūmājiem, vecām kritalām. Jāsaka, ka caur darbu rodas interese un patikšana. Tā darbojoties manījām, ka pa īpašumu pārvietojas daudz savvaļas dzīvnieku, vēl vairāk - tuvējos krūmājos stirnas un buki izveidojuši guļvietas, tāpēc, dažus krūmājus atstājām, un lai dzīvniekus neaizbiedētu, uztaisījām barotavu. Tā kā mums nav nepieciešamības pēc lauksaimniecības zemes, nodomājām - eh!, cik feini būtu, ja šeit atrastos maziņš namiņš, kurā varētu padzert siltu tēju un pavērot apkārtējo dabu, dzīvniekus!" - stāsta Māris.

Tomēr viņš ar sievu ļoti daudz ceļo, bet, kad neceļo, tad strādā un skaidrs, ka uzceltais namiņš pārsvarā stāvētu dīkā. Daudzo ceļojumu rezultātā viņi sapratuši, ka pašiem visvairāk patīk “nepieradinātas” vietas, tāpēc mežonīgā vidē, savvaļas briežu vērošanas stacija, kas ļautu sajust pirmatnējo un aizbēgot no pilsētas, līdzīgi domājošiem būtu kā oāze.

“Mēs pilnīgi izslēdzam kaut kādu briežu audzētavu vai vairotavu, bet uzsvaru liekam uz autentisku pirmatnīgumu. Lai cik šāds namiņš izklausās romantiski un burvīgi, mums investēt naudu tikai savam priekam būtu pārāk šerpi."


Māris sapratis, ka mūsdienīgam cilvēkam, kurš alkst būt pie dabas, nepieciešams arī minimāls komforts. Viņš pārliecināts, ka pilsētniekam nepietiek ar būdiņu un sauso tualeti, “teorētiski tā varētu būt, bet praktiski apstiprinās, ka pilsētnieki grib ērtības. Ja mēs vēlamies šo namiņu izveidot kā komercpasākumu, ar niansēm jārēķinās. Ja cilvēki no tiesas vēlētos mežonīgumu, kaut ko pavisam primitīvu - Latgale jau sen plauktu un zeltu, taču redzam, ka tā nav. Arī pilsētās ir cilvēki, kuri domā par dabas resursu taupīšanu, pretojas patērētāju domāšanai, tad - lūk - šis ir tas segments uz ko tēmējam. ”


Namiņš paredzēt 25 kvadrātmetrus liels un tajā vienlaikus varētu uzturēties 2-3 cilvēki. Tas būtu unikāls ar savu atrašanās vietu un pašnodrošinātu, ilgtspējīgu dizainu, jo šobrīd īpašumā uz vietas, nav ne elektrības, ne ūdens, kas nozīmē, ka viņiem viss jābūvē no nulles. "Plānojam, ka elektroapgādei izmantosim saules paneļus. Gribam piestrādāt pie tā, lai namiņš būtu pašnodrošināts,” stāsta Māris. Viņa pieredze rāda, ka aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju meklē neskarto dabu, kurā paslēpties no pārblīvētām lielpilsētas ielām un sazemēties ar savas dziļākās būtības saknēm.


Viņš pats saka, ka ideālā variantā vēlētos dzīvot “ar vienu kāju” Rīgā, ar otru mežā: “Pie pirmās iespējas dodamies ārā no pilsētas, mums taču ir savs paradīzes stūrītis!"


0 comments

Recent Posts

See All
bottom of page