Zaubes iedzīvotāji lepojas ar savējiem. Kad Amatas novada pašvaldība aicina izvēlēties kandidātus gadskārtējai novadnieku godināšanai par paveikto, pretendentu netrūkst dažādām nominācijām. Arī šogad.
Zāļu tējas veido intuīcija un radošums. Zemnieku saimniecība “Ozoliņi”, kas pazīstami ar zīmolu “Lauku tēja”, ieteikta apbalvošanai nominācijā “Gada lepnums tūrismā”. Vākt zālītes un gatavot vērtīgas augu tējas sāka Brigita Lūkina, nu aktīvi iesaistās un līdzdarbojas vedekla Evita, bet atbalsta visa ģimene.
Brigita Lūkina mājas “Annas Ozoliņi” īpašumā ieguva 1977. gadā un pakāpeniski no pilsētnieces pārtapa par dedzīgu viensētas saimnieci. Iepriekš apgrozījusies intelektuāļu sabiedrībā, baudījusi lielpilsētas privilēģijas, mākslu, sarunas un kultūras dzīvi, viņa nu jau vairāk nekā 20 gadus Rīgu iemainījusi pret Zaubi, kur plaši atvērusi ne vien savas mājas namdurvis, bet arī prātu. Viņa pilnībā pieņēmusi to spēku, ko dod daba.
“Visu mūžu esmu bijusi izteikta Latvijas patriote. “Annas Ozoliņos” līdz ar māju ieguvu arī lielu maizes krāsni. Liku lietā senas zinību grāmatas, kurās vēl vecajā drukā bija aprakstīts, kā cept rudzu maizi. Tas man padevās, tomēr prasīja lielu fizisko spēku. Tanī pašā grāmatā bija arī informācija par pļavas zālītēm. Uzzināju, ka ābeļu lapas pēc salnām vajag salikt māla podā, tad tās labi fermentējas. Siltumā stāvot, lapiņas izdalīja neatkārtojamu aromātu, man radās doma, ka varētu gatavot tējas. Laikam ejot, piedaloties izstādēs un tirdziņos, pieprasījums radīja piedāvājumu. Lasot izzinošus materiālus, iepazinu dažnedažādākos lauku augus, to augšanas apstākļus un vietas, sapratu, kura zālīte ar kuru draudzējas, kā tās tējā labāk kombinēt. Mans prāts ir tā uzbūvēts, ka jau tolaik man tas šķita pieņemami un patika. Katru gadu krājumos nāca klāt pa vienai jaunai tējai. Latviešiem ir ļoti spēcīga intuīcija, tā pasaka priekšā, ko šinī brīdī organismam vajag,” saka Brigita, piebilstot, ka tagad viņa nakts vidū varētu nosaukt, kuri augi šķidrina, bet kuri biezina asinis. Viņa gan piemetina, ka, zālītes lasot, neseko Mēness fāzēm, kā dzirdēts no dažiem citiem zāļu tēju vācējiem. “Var jau būt, ka tam ir kāda nozīme,” viņa teic, “bet man šķiet, ka daudz kas tajā piedomāts. Cilvēkiem patīk tā mistika, sevišķi latviešiem. Man otrādi, ja es redzu, ka ugunspuķe tik skaisti zied, kā tu to nenoplūksi!”
Tagad Lūkinu ģimene pošas lielam pasākumam - viņi saņems Kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. “Bez šaubām, patīkami, bet ne jau apbalvojumi rada piepildījumu, tie tik tādi pieturas punkti. Mēs noteikti turpināsim iesākto, cik nu Dievs būs devis garu mūžu. Ģimenē esam saticīgi. Manī ir liela mīlestība pret visu dzīvo. Mīlu puķes, krāsas, kokus, cilvēkus, pat čūskas, no kurām daudzi izvairās, nemaz nerunājot par vīru, dēlu, vedekliņu un viņu burvīgajiem bērniem. Es dzīvē vados pēc evaņģēlija, tāpēc saku, ka jāmīl visi cilvēki, lai vai kādi viņi šķistu. Jau Bībelē teikts, kas paaugstinās, tiks pazemināts, un, kas pazeminās, tiks paaugstināts. Un nereti tie, kas alkst apkārtējo atzinības un visur spraucas pa priekšu, tiek pabīdīti maliņā, bet, ja tu savu darbu mīli, esi pašaizliedzīgs, ar šķīstu sirdi un prātu, viss sakārtosies un tu tapsi paaugstināts. Ir jāprot pateikties par to, kas dzīvē dots,” nosaka Brigita.