Amatas novada Drabešu pagasta “Kalna Vēršos 4” dzīvo Ilze un Sergejs Bušujevi. Viņu kuplajā saimē aug pieci bērni, daži jau lieli un devušies pasaulē meklēt savas atbildes uz nopietniem dzīves jautājumiem.
Ilze ar Sergeju “Kalna Vēršus” iegādājušies pirms 26 gadiem, tagad vecākajam dēlam ir 25. “Te ainava krietni mainījusies, klāt nākusi pirtiņa, dīķis, izkopts pagalms, salabots palīgēkas jumts,” saka Sergejs, atcerēdamies, kā izskatījās pagalms, kad saimniecību nopirkuši. Vīrs ar sievu smej, ka, dzīvojot laukos, darbs nekad nebeidzas.
Savilkušies kamolā, būrīšos tup truši, kūtiņā ir dažas aitas, pagalmā skraida suņi, vēl tikko esot bijusi gotiņa. “Izlēmām, ka tā būs labāk,” saka Ilze. “Nodarbojamies ar pirtslietām, gatavojam sajūtu bungas, tas ir mūsu galvenais ienākumu avots. Tajās reizēs, kad klienti uz pirti pieteikušies tieši laikā, kad gotiņa jāslauc, negribot iznāk dzīvnieciņu mocīt, tāpēc izlēmām no piena devējas atteikties un palikt tikai pie pirtslietām,” saka Ilze.
Viņa atzīst, ka, laukos dzīvojot, ir vairāk iespēju, nekā tikai iet pie kāda strādāt vai nīkt mājās un cīnīties ar nolemtības sajūtu: “Visu ko var izdomāt. Viss atkarīgs no cilvēka dvēseles stāvokļa, radošās izdomas un uzņēmības. Mēs, lūk, piedāvājam pirts pakalpojumus ar sajūtu bungām.”
Ilze un Sergejs 2015. gadā pabeiguši pirtsskolu pie pirtnieka, ārsta un psihoterapeita Jura Batņas. Līdz šim viņa ar vīru braukuši pirts darīšanās pie citiem pirtniekiem, taču nu jau gadu ir sava pirtiņa. Tā tiekot kurināta pēc vajadzības. “Paši ejam pirtī vismaz reizi nedēļā, bet klientus ņemam, kad piesakās. Ļoti nereklamējamies. Mūs atrod pēc nostāstiem,” saka Ilze.
Laukos dzīvojot, ir vairāk iespēju, nekā tikai iet pie kāda strādāt vai nīkt mājās un cīnīties ar nolemtības sajūtu
Pirts zināšanu aizsākums meklējams Ilzes drūmākajā dzīves posmā, kad virsroku ņēmusi depresija. “Man nemaz nebija doma kļūt par pirtnieci, vienkārši vajadzēja tikt ar sevi galā, meklēju veidu, kā sevi izvilkt no depresīvā stāvokļa. Uzzināju, ka ir tāda pirtsskola un ka tur cilvēki jūtas ļoti labi. Mācības sāku viena, bet drīz vien ieinteresēju arī vīru. Pirtī cilvēki iet, lai sevi apzinātos, lai atrisinātu kādas sāpīgās lietas. Ja pirtī iet ar nodomu, tam visam ir pilnīgi cits spēks, tikai pašam jāvēlas atbrīvoties no liekā. Pirtnieks to nevar izdarīt, esam tikai instruments Dieva rokās. Te darbojas domu spēks. Protams, pirti var baudīt arī kā SPA procedūru.”
Kad pirts skolā esot bijusi nodarbība par skaņu rīkiem, viņa tā pa īstam sapratusi bungu vibrāciju radīto spēku. Tagad Sergejs ir arī prasmīgs bungu darinātājs. Bušujevi apmeklētājiem dod iespēju arī pašiem radīt bungas. Ilze un Sergejs stāsta, ka bungu darināšanas laikā izveidojas saikne starp cilvēku un viņa gatavotajām bungām un tās caur dažādām zīmēm un sajūtām parāda savu raksturu. “Dzirdot bungu skaņas, cilvēks atraisās, vairāk ieklausās savās sajūtās, sāk raudzīties uz lietām un situācijām citādi, sāk saskatīt zīmes, ko varbūt agrāk, būdams ierauts dzīves virpulī, nebija manījis. Pārāk ašam cilvēkam bungas māca pacietību, savukārt lēnam cilvēkam dod enerģiju,” saka Ilze.
Bungu darināšana esot gan fizisks, gan garīgs process. Arī viesošanās laikā Ilze ar vālīti pasit pa kādām bungām. “Šīs ir nedaudz iesnaudušās,” viņa saka, “bungas mostas siltumā. Mēs abi ar vīru ejam medībās, tāpēc lielākoties sitaminstrumentus darinām no nomedīto meža dzīvnieku ādām. Mednieki ādas parasti aprok, bet mēs dodam tām iespēju dzīvot otru dzīvi caur skaņu un vibrāciju, palīdzēt cilvēkiem garīgajā ceļā, veidojot viņos saskaņu ar dabu.”
Ejam medībās, tāpēc lielākoties sitaminstrumentus darinām no nomedīto meža dzīvnieku ādām
Instrumentu gatavošana vairāk esot Sergeja pārziņā. jo tas prasa daudz spēka. Bungu rāmis veidots no plāna finiera, kas līmēts trijās kārtās un vēlāk pārvilkts ar ādu. Ādas sagatavošana ir piņķerīgs process, tikko tā pēc medībām pārvesta mājās, jānolupina visa palikusī gaļas kārtiņa, tad ādu pūdē, līdz spalvas sāk viegli atdalīties. Koka rāmis bungām īsti nederot, jo tas pēc būtības ir “dzīvs” materiāls un siltumā, mitrumā, vēsumā deformējas. Kopumā bungu izgatavošana var prasīt pat mēnesi.
No runātā jāsecina, ka cilvēki uz pirti pie Ilzes un Sergeja brauc pēc apskaidrības mirkļa, kas rodas tad, kad nomierināts prāts, ar bungu vibrāciju palīdzību atbrīvota enerģija. “Tad tava dvēsele var cilāt tos jautājumus, ko prāts nobloķē. Tā ir tā meditācijas būtība. Mūsdienās cilvēkiem ir ļoti aktīvs prāts, straujš dzīves ritms, viņiem grūti atbrīvoties, bet caur pirti un bungām viņi nomierinās, atrod atbildes uz jautājumiem. Tieši tāpēc, lai arī dzīvojam dziļi laukos, mums visu laiku ir darbs,” ar smaidu saka Ilze.