Uzņēmējs, kas nodarbojas ar mežizstrādi, audzē dambriežus, piekopj zivsaimniecību un brīvā brīdī dodas medībās, tāds ir veselavietis Jurģis Zilveris.
Jurģis pats jau trešajā paaudzē dzīvo “Zanderos”, un māja atjaunota līdz nepazīšanai. “Te ir kā paradīzē, bet darba daudz. Esmu uzņēmējs, man visu laiku jābūt kustībā, jāplāno, lai vīriem būtu darbs. Arī par mežizstrādi dzirdam, ka kāds sūdzas par dīkstāvi, bet mums tādu problēmu nav,” stāsta Jurģis piebilstot, ka lielās lietavas ne brīdi nav bijis šķērslis, kuru dēļ apturēts darbs.
“Primārais darbības virziens mums ir mežizstrāde. Pašam ir izvedējtraktors, kokvedējmašīna, bet visu laiku dodu darbu arī zāģētāju brigādei. Raunā ir laukums, kurā gatavojam skaldītu malku un zāģmateriālus. Nedaudz esam sākuši liet pamata blokus, sāksim ražot aku grodus. Vēl mums ir mazais ekskavatoriņš ar treileri, kas tīra grāvmalas, dīķus. Kad darbojies dažādās jomās, darba netrūkst,” pauž Jurģis, piebilstot, ka ar šauru specializāciju grūti izdzīvot, ja piedāvātie pakalpojumi gandrīz visi ir sezonālie darbi.
“Ja gribi, lai darbs un ienākumi ir nepārtraukti, ir jādarbojas vairākās jomās, jāizzina nišas. Kā piemēru var minēt pieprasījumu pēc malkas, kas ilgs noteiktā periodā. Savukārt par zāģmateriāliem cilvēki šogad interesi izrādījuši pēc Jāņiem. Vienīgi mežizstrāde notiek nemitīgi visu cauru gadu.
Jurģis īpašu rūpību pievērš jaunaudzēm, kuru kopšanai pats ar tēvu izgudrojuši un uzbūvējuši mini traktoru ar piekabi un celtni: “Lielie traktori ir visiem, bet pirmajām jaunaudžu kopšanām, kur nav lielu treilēšanas ceļu, ir vajadzīgi mazi celiņi. Tehnika, kas nesaspiež kokiem saknes, nebojā jaunaudzes un neiespiež dziļas rises, sabojājot ainavu. Tādas tehnikas Latvijā īsti vēl nav, tāpēc nācās gudrot pašiem.”
Vairākkārt sarunas laikā vadītājs kā īpaši svarīgu faktoru uzņēmējdarbībā uzteic darbiniekus: “Ja uzņēmējam ir normāli darbinieki, uz kuriem var paļauties, kuriem nav jāsēž klāt, vadītājs var darīt citus darbus. Es tikmēr meklēju jaunas cirsmas, domāju, ko un kā darīsim tālāk, bet, ja visu laiku jāsēž klāt un ar pirkstu jārāda- tagad dari tā, tagad šitā-, tad nekam citam vairs neatliek laika. Man darbs saplānots nevis rītdienai, bet pat diviem mēnešiem uz priekšu.”
Jurģa iegūtā izglītība saistīta ar mežsaimniecību, taču pirms kāda laika viņš mēģinājis studēt uzņēmējdarbību. Drīz pēc studiju uzsākšanas sapratis, ka par uzņēmēju nekļūst līdz ar skolas diplomu: “Ja ikdienā nav saskarsmes ar uzņēmējdarbību, tad tur nekas nesanāks. Arī manam tēvam ir liela pieredze uzņēmējdarbībā. Viņš vienmēr piedalās lēmumu pieņemšanā, mēs daudz ko darām kopā, un es varu mācīties pats vai ieklausīties viņā. Studējot sapratu, ka tas, ko māca skolas solā, neder reālajā darbībā. Īstenībā tev visur jābūt iesaistītam- jāpārzina grāmatvedība, tehnika, jāprot saremontēt traktoru, jāseko līdzi kokmateriālu cenām un jābūt līdera spējām. Tāpēc man darbs nesākas astoņos un nebeidzas piecos. Pat gulēt ejot, domāju, kur, ko un kā.“