Pagājušā gada lietavas un šī gada sausums nodarījis postījumus jaunaudzēm. Kamēr vieni lūkojas pēc atbalsta dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, citi paši ķeras pie darba, lai savestu kārtībā nākamo mežu.
Piemērotākais brīdis
Patlaban notiek ļoti intensīva jaunaudžu kopšana, un rudens tam ir pats piemērotākais laiks, atzīst Valsts Meža dienesta (VMD) Centrālvidzemes virsmežniecības Priekuļu nodaļas vecākais mežzinis Jānis Pētersons: “Kopjot jaunaudzes rudenī, mēs arī netraucējam dzīvniekus to vairošanās periodā.”
Jānis arī pauž, ka netipiskā sausuma dēļ, kas bija vērojams šopavasar, būtu ieteicams apsekot pavasara stādījumus, lai pārliecinātos, vai kociņi ir labi ieaugušies un nav iznīkuši, varbūt stādījumi būs jāpapildina. Sevišķi svarīgi tas ir ES atbalsta saņēmējiem.
Tāpat šis ir piemērotākais laiks, kad apsekot izcirtumus, kas tika atstāti dabiski atjaunoties. Ja atjaunošanās ir notikusi sekmīgi, tad par to Valsts meža dienestā iesniedzams pārskats. Un jāatgādina, ka pārskats iesniedzams par jebkuru kalendārajā gadā veikto mežsaimniecisko darbību.
Koku stādi jāpiesaka iepriekš
Rūdolfs Krieviņš (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents) veidojis sižetu, kurā vēstīts, ka Latvijā gadu no gada koku stādu patēriņš ir bijis stabils – tie ir no 45 līdz 50 miljoniem stādu gadā. Aptuveni tik daudz stādu arī Latvijas meža stādu audzētāji ik gadu atvēl pašu tirgum. Bet, ja kādu iemeslu dēļ stādu vajag vairāk, tos tik ātri nav iespējas iegūt. Arī šopavasar bija vērojams deficīts. Iemesli tam dažādi – gan tas, ka šobrīd mežsaimnieki apvienojas kooperatīvos un mērķtiecīgi strādā pie mežu atjaunošanas, gan arī tas, ka aizvien vairāk izvēlas mežu stādīt, neļaut tam atjaunoties dabīgi. Kaut stādu audzētavas strādā ar maksimālo jaudu, ja vajadzīgo daudzumu nerezervē iepriekš, tad pie koku stādiem tikt nav iespējams. Tāpēc Jānis piekodina, lai neatkārtotos šī pavasara pieredze, kad daudziem meža stādīšanas talku entuziastiem nebija, ko likt zemē, stādi jāpiesaka vismaz gadu iepriekš: “Pēdējo gadu pieredze liecina, ka pat divus gadus iepriekš.”
Meža īpašnieki prot saimniekot
Vēl arvien sabiedrībā pastāv uzskats, ka privātie saimnieki mežus izcērt neapdomīgi, taču mežzinis saka: “Nevarēšu piekrist. Uzskatu, ka privātie īpašnieki ir kļuvuši daudz izglītotāki. To ļoti labi varējām redzēt ekonomiskās krīzes laikā, kad kokmateriālu cena bija zema, privātie īpašnieki ļoti būtiski samazināja ciršanas apjomu. Tagad, kad kokmateriālu cena ir augstākā pēdējo desmit gadu laikā, privātajos mežos ir vērojama liela aktivitāte. Vai tas ir slikti? Domāju, nē, cilvēki pareizi apsaimnieko savu nekustamo īpašumu.”
Tomēr nereti valda uzskats, ka mežu īpašnieki nedomā par nākotni, tikai šodienas ienākumiem, sak, lai par mežiem domā mazbērni. Jānis dalās viedoklī, sacīdams: “Kā jebkura sabiedrība, arī meža īpašnieki ir ļoti dažādi. Vienmēr jau būs kāds, kam interese par meža apsaimniekošanu beigsies tad, kad būs nocirtis visu, ko likumīgi būs drīkstējis. Saskaroties ar pirmajiem Valsts meža dienesta mežziņu atgādinājumiem par izcirtumu atjaunošanu vai jaunaudžu kopšanu, interese par meža apsaimniekošanu pazūd. Taču es uzskatu, ka privātais meža īpašnieks labi saprot, ka, pareizi apsaimniekojot mežu, viņš varēs atstāt mantojumu arī bērniem, ne tikai mazbērniem. Meža īpašnieki ir sapratuši un paši pieredzējuši, ka Valsts meža dienesta speciālistu norādījumi par meža atjaunošanu un kopšanu nav tikai likuma pēc, tie acīmredzami paaugstina meža ekonomisko vērtību.”
Atkritumu problēma mežā sarukusi
Ogu un sēņu laiks tuvojas nobeigumam. Piemājas dārzus sāk rotāt dekoratīvie rūķīši, bet mežā var redzēt tukšas plastmasa pudeles, skārdenes, vecas riepas, pat būvgružus. Vienubrīd aktuālas bija "Latvijas valsts mežu" rīkotās Cūkmena kampaņas, tagad tās pieklusušas. Varbūt vajag ko jaunu, skaļāku, bargāku!
Jānis saka, ka tā tomēr nav. Situācija uzlabojas: “Kā Valsts meža dienesta pārstāvim, regulāri atrodoties mežā, varu apgalvot, atkritumu problēma mežos kļūst arvien mazāka. Ne tikai meža īpašnieki, arī visa sabiedrība ir kļuvusi daudz atbildīgāka gan pret sevi, gan vidi sev apkārt. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad mežā varam atrast kādu maisu ar atkritumiem, bet šī problēma katru gadu samazinās.”
Sabiedrība ir kļuvusi daudz atbildīgāka gan pret sevi, gan vidi sev apkārt
“Latvijas valsts meži” mērķtiecīgi īsteno meža ceļu ierīkošanu, bet cilvēki ir neizpratnē, kāpēc tāda nauda jāiegulda, lai turpinātu izcirst zaļo rotu: “Kā Valsts meža dienesta darbinieks esmu ļoti priecīgs par šādiem ceļiem. Ikdienā apsekojot un pārbaudot to, kā tiek ievēroti normatīvi akti, kas attiecas uz meža apsaimniekošanu, varu tikai priecāties, ka vietām kilometra vietā jāmēro tikai pārsimts metru. Šogad pieredzētā karstā un sausā vasara veicināja meža ugunsgrēkus, pateicoties ļoti labajam meža ceļu stāvoklim valsts mežos, spējām novērst ugunsgrēkus to sākuma stadijā. Ja nebūtu tik labi attīstīta meža infrastruktūra, ugunsgrēkos būtu gājušas bojā daudz lielākas meža platības. Labu ceļu nozīme ir nenovērtējama, tā atvieglo meža apsaimniekošanu, uzraudzību un palielina meža ekonomisko vērtību. Meža ceļi paver iespēju jebkuram cilvēkam izbaudīt meža sniegtās veltes.”