Konstatēto malumedību skaits apkaimes mežos pēdējos gados ir apmēram vienāds, taču mežacūku populācijas samazināšanas dēļ, ko izraisījis Āfrikas cūku mēris, nelikumīgie mednieki uz medībām nesteidzas.
“Pārbaudēs konstatēto medību noteikumu pārkāpumu skaits pēdējos gados VMD Ziemeļvidzemes pārvaldes apsekojamā teritorijā saglabājies līdzīgs - pieci līdz septiņi gadījumi gadā,” vēsta valsts meža dienesta (VMD) Ziemeļvidzemes pārvaldes inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns.
Pārbaudes nav kļuvušas formālākas vai paviršākas.
Ziemeļvidzemes pārvalde, kuras pārziņā ir arī Pārgaujas novads, ziņo, ka šogad (2017.) nav konstatēts neviens nelegālo medību gadījums. Turpretī Centrālvidzemes pārvaldē konstatēts gadījums, kurā mednieks nomedījis meža dzīvnieku, taču slinkuma vai aizmāršības dēļ medījumu nebija pareizi nomarķējis. Arī šāds gadījums klasificējams kā pretlikumīga rīcība, bet citādi situācija apmierinoša, lai gan gads vēl nav galā.
Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, malumedību statistikā vērojama pozitīva tendence, uzskata J. Ročāns, skaidrodams: “Pārbaudes nav kļuvušas formālākas vai paviršākas. Drīzāk mednieki apzinās, ka iespējamas pārbaudes arī gluži negaidītos brīžos.”
Sava nozīme malumedību gadījumu sarukšanai arī cilvēka lielākajam draugam - slinkumam, vēsta J. Ročāns. “Līdzko pie medījuma iegūšanas jāiegulda lielākas pūles, malumednieku interese par meža dzīvniekiem sarūk. Pašlaik ir problēmas ar Āfrikas cūku mēri, līdz ar to strauji samazinājies mežacūku populācijas blīvums. Lai cūku nomedītu, jāpacenšas vairāk, nekā pierasts, tāpēc nelikumīgie mednieki uz mežu nesteidzas. Neskatoties uz apstākļiem, malumedību gadījumi ir un būs. Kamēr medības būs veids, kā cilvēkam ar mazākiem ienākumiem tikt pie pārtikas, tikmēr par šiem gadījumiem dzirdēsim. Tomēr nevarētu teikt, ka malumednieki dotos uz mežu pašaudīties prieka pēc, jo pamestu medījumu nākas uziet ļoti reti. Parasti nelikumīgi iegūto gaļu pārved mājās,” saka medību inženieris.
Kā jau minēts, medniekus atšķirībā no malumedniekiem vieglāk kontrolēt, arī paši mednieki ziņo, ja jūt ko nelāgu savās medību teritorijās.
Līdzko pie medījuma iegūšanas jāiegulda lielākas pūles, malumednieku interese par meža dzīvniekiem sarūk.
“Ja nelikumīgas darbības veicis oficiāls mednieks, tad viņam jāšķiras no savas mednieka apliecības. Lai to atgūtu, mednieku eksāmens jākārto no jauna, un tas ir sarežģītāk, nekā vārētu domāt, jo teorētiskā daļa gadu gaitā daļēji aizmirsusies. Pēc nelikumīgo medību konstatācijas bez iebildumiem un tūlīt notiek ieroča konfiskācija, kā arī jāsedz zaudējumu izmaksas, kas izdarītas dzīvnieka nogalināšanas rezultātā,” vēsta J. Ročāns. Turpretī pret malumednieku, ja nav mednieka apliecības, var tikt ierosināta krimināllieta.
Uz jautājumu, kāpēc mednieki nenokārto oficiālās licences, lai mijkrēslī nebūtu jāslapstās pa krūmiem J. Ročāns atbild: “Pirmkārt, tas prasa ieguldīt laiku un naudu, otrkārt, dažiem tieši došanās mežā paslepus dod lielāku adrenalīnu un asākas piedzīvojuma sajūtas. Tāpat viņi nešķiro, kas atrodas stobra galā, viss, kas ir ēdams, ir labs.”
J. Ročāns vēsta, ka pavisam skaidri operēt ar skaitļiem nebūtu vietā, jo tikai daļa malumedniecības faktu tiek konstatēta. Tik zināms, ka vēsturiski populārākais malumednieku medījums ir stirna. Izskaidrojums vienkāršs – dzīvnieki biežāk sastopami, tie ir samērā droši un to nelielais augums pateicīgs, jo viens cilvēks nomedīto dzīvnieku var pārvietot vai ievietot automašīnas bagāžniekā.
Kopš 2001.gada Valsts meža dienesta darbinieki veic mednieku pārbaudes medību laikā. Izplatīta prakse, kad mežziņi pārbaudes veic kaimiņmežniecībās, lai izslēgtu varbūtību, ka profesionālim neērti pārbaudīt paziņas no paša mednieku kolektīva.