Lai gan pēdējā laikā sabiedrībā īpaši uzsver mājražošanas veiksmes stāstus, nereti tiek noklusēta otra medaļas puse - negulētās naktis, uztraukums, vai saražotais kādam patiks un būs nepieciešams, nemaz nerunājot par vajadzību pedantiski sakārtot dokumentāciju, kādu prasa kontrolējošās iestādes. Arī par to pieredzē dalījās Pārgaujas novada mājražotāji, pie kuriem pēc pieredzes bija ieradušies interesenti no Jaunpiebalgas un Līgatnes novada. Protams, tika runāts arī par pozitīvo, kas šajā uzņēmējdarbības formā neapšaubāmi ir, bet viesiem netika slēpta darvas karotīte - smags un pašaizliedzīgs darbs.
Dienas pirmajā pusē biedrības “Vesels pilsētā un laukos” valdes locekle Rudīte Vasile ciemiņus iepazīstināja ar Straupes lauku labumu tirdziņa konceptu, klāstot mājražotājiem piedāvātās iespējas, kā arī slow - food filozofiju, kas caurvij tirdziņa darbību.
“Sākām 2008. gadā Straupē, Plācī, ceļa malā pie pienotavas,” stāsta R. Vasile, “daži cilvēki teica, ka vienu reizi jau cilvēki tirdziņu apmeklēs, bet otrreiz neviens nebrauks. Taču, redzot, cik daudz apmeklētāju regulāri ir lauku labumu tirdziņam, bija spiesti ņemt atpakaļ savus vārdus. Ar laiku sapratām, ka ceļmala vairs nav īstā vieta, attīstībai nepieciešams cits formāts, tāpēc pārcēlāmies uz zirgu pastu. Atskatoties varam teikt, ka Straupes lauku labumu tirdziņa veiksmes pamatā bija vēlme atbalstīt mājražotājus un mēs vienkārši trāpījām īstajā laikā. Sapratām, ka lauki var dzīvot tikai tad, ja tur kaut ko ražo un pareizi izmanto zemi. Esam par ilgtspēju, par videi draudzīgu saimniekošanu bez pesticīdiem, vēlamies arī saglabāt bioloģisko daudzveidību. Mūsu tirdziņā šo filozofiju raksturo tieši produkti, tiem jābūt tradicionāliem, vietējiem un sezonāliem,” skaidroja R. Vasile.
Runājot par mārketingu un sekmīgu produkcijas realizāciju, viņa gadu gaitā sapratusi, ka veiksmes formula ir pievilcīgs stends, labs stāsts par produktu, tā iepakojums, noformējums un brīva niša. “Šobrīd jālūko, kā uz tradicionālās bāzes attīstīt savu pieeju. Jo produkts nepieciešamāks ikdienas galdā, jo pieprasītāks tas būs,” saka R. Vasile.
“Kiukīšu kārumu” ražotāja un atraktīvā stāstniece Iveta Kazerovska, kas darbojas Raiskuma pagastā un gatavo augļu un dārzeņu mērces, ir piemērs tam, ka darbs dara darītāju un idejas atnāk pašas tad, kad cilvēks tām ir gatavs. I. Kazerovska centās iedrošināt dalībnieces, kuras vēl šaubījās, vai spēs uzsākt savu biznesu, taču vienlaikus mājražotāja atgādināja, ka rūpīgi jāievēro pārtikas aprites prasības, kuru izpildi kontrolē Partikas un veterinārais dienests (PVD), kā arī jābūt skrupulozai attieksmei pret cipariem pareizā laikā un pareizās ailēs, tā kā to prasa Valsts ieņēmumu dienests. “Bet, runājot par PVD, jāsaka - nekad neejiet tikai pie viena inspektora, jo katram sava pastāvēšana jāattaisno. Gadījies, ka inspektoriem ir atšķirīgas interpretācijas par vienu un to pašu jautājumu,” norāda I. Kazerovska, vienlaikus aicinot klātesošos “nemest plinti krūmos” pie pirmajiem sarežģījumiem.
Savukārt “Dabas spēks” īpašniece un individuālā komersante Inese Mangule ieteica katram aizdomāties, kāpēc vēlas kļūt par uzņēmēju. Kam būs veltīts viņa darbs un ieguldījums? Viņa uzskata, ka nevis peļņai, bet cilvēkam jābūt goda vietā, ražotājam ar savu produktu ir jāizglīto pircējs.
Vēl I.Mangule ieskicēja, ka mainījušies ēšanas paradumi. Plaukst vegānisms, zeļ svaigēšana, pie vārda ticis bez-glutēns, un šim piedāvājumam iespējams radīt izcilu produktu, tik ražotājam pašam jāatskārš, kādai grupai produkts domāts. “Dabas garšas” īpašniece arī atgādināja, ka labam produktam uzradīsies konkurenti, pakaļdarinātāji. “Tas ir sāpīgi, bet jātiek pāri. Galvenais tādā situācijā noturēt kvalitāti. Jā. Daļa pircēju aizies pie konkurenta. Varbūt viņa produkts būs lētāks, bet sapratuši, ka nav kvalitātes, jo par kapeikām tādu grūti veidot un noturēt, klienti atgriezīsies. Tikai ar savu pacietību un noturību var pārvarēt negodīgus konkurentus,” saka I. Mangule, kas uzņēmējdarbību attīstījusi Stalbes pagastā.
Diena bija iespaidiem bagāta, pārdomu daudz. Gūtajās atziņās dalījās arī jaunpiebaldziete Mārīte Apsīte. Viņa pašpatēriņam gatavo dažādus sīrupus un uzlējumus. Neesot jau nekas liels, tāds dabas mīļotāja hobijs, bet zināšanas noder. “Doma par mājražošanu mani urda sen, taču vēl līdz galam nav nobriedusi. Neesmu droša, vai man to tik tiešām vajag. Birokrātija nebiedē, bet saprotu, ka, ja vēlas ar to kārtīgi nodarboties un pelnīt vai vismaz atpelnīt degvielu, amortizāciju un mašīnai tehnisko apskati, tai lietai jāpieiet nopietnāk. Lielākais - STOP! - rodas tad, kad uzdodu sev jautājumu, kur to visu realizēt? Lielākus apjomus realizēt Piebalgā nav reāli, vest burciņas uz Rīgu ir vēl nereālāk. Ja man nebūtu pamatdarba, tad es par to domātu nopietnāk, bet pagaidām laikam nē, lai paliek hobijs,” secināja M. Apsīte.
Iespēju apgūt Pārgaujas novada mājražotāju pieredzi organizēja Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Pasākuma galvenā tēma bija mājražošanas produkcijas mārketings un realizācija.
Commentaires