Elmārs Aukšmuksts no Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta piemājas saimniecības „Skoliņas” audzē karpas un līņus. Zivsaimniecībā viņš saskata iespējas, tādēļ iecerējis attīstīt komercmakšķerēšanu.
Elmārs ikdienā nodarbojas ar malkas sagatavošanu – attīra no kokiem aizaugušas lauksaimniecības platības, tīrumus, grāvjus, mežmalas. Bet pēdējos divos, trīs gados nopietnāk pievērsies zivju audzēšanai.
Patlaban dzērbenietis apsaimnieko vairākus zivju dīķus teju deviņu hektāru platībā. Tajos galvenokārt aug karpas un līņi, taču viens piemājas dīķis ir atvēlēts arī forelēm. Pirms diviem gadiem ūdenstilpnēs ielaisti divarpus tūkstoši šo zivju mazuļu, bet pagājušajā gadā dīķi papildināti vēl apmēram ar trīs ar pusi tūkstošiem. Tāpat atsevišķi laisti arī nārsta līņi.
Dīķos galvenokārt aug karpas un līņi, taču viens piemājas dīķis ir atvēlēts arī forelēm.
Zivju audzēšanai pielāgoti kādreizējā Dzērbenes kolhoza dīķi. „Kad radās iespēja, tad privatizējām zemi ar visiem dīķiem, taču ilgus gadus tie praktiski netika apsaimniekoti. Sapratām, ka ūdenstilpnes vajag atjaunot. Lai gan kaut kādas zivis tajos bija, vajadzēja nopietnu darbu, lai tās izšķirotu. Lai nav tā , ka pa visu dīķi saimnieko tikai lielās līdakas,” stāsta dzērbenietis un turpina: „Pašiem garšo zivis, patīk ar tām darboties – ar to arī viss sākās. Tagad tikpat azartiski manu aizraušanos pārņēmusi dzīvesbiedre. Arī viņai patīk makšķerēt. Esmu novērojis, ka nemaz nav tik daudz dīķu, uz kuriem varētu aizbraukt, atpūsties, pamakšķerēt, kur labi ķeras. No kaimiņu un draugu puses redzu, ka par komercmakšķerēšanu ir liela interese. Cilvēki vēlas atpūsties pie ūdens, tā ir iespēja arī pašiem paņemt rokās makšķeri. Eksperimenta kārtā šajā rudenī pirmie interesenti jau ir bijuši. Šādu pakalpojumu ar laiku piedāvāsim arī plašākam lokam.”
Nav tik daudz dīķu, uz kuriem varētu aizbraukt, atpūsties, pamakšķerēt, kur labi ķeras.
Tāpat nereti rodas iespēja realizēt savairojušās zivis, tādēļ pirms neilga laika Elmārs ievietojis sludinājumu internetā. Par viengadīgajām karpām esot bijusi liela interese, un praktiski visas tirgošanai paredzētās pārdotas.
Lai gan Elmārs patlaban zivkopību sauc par nodarbi vaļasprieka līmenī, viņš neslēpj, ka ar to saistās arī lielāki nākotnes plāni. Proti, viņš iecerējis attīstīt saimniecību, padarot to par tūristu atpūtas vietu. Šim nolūkam jau tiek būvēta mājiņa atpūtniekiem, kas paredzēta vismaz 20 personu izmitināšanai. Pamazām top arī pirts. „Par to, ka interese būs, es nešaubos, jo daudziem ir ne tikai sportiska vēlēšanās tikt pie vērtīga loma, bet arī gribas izbaudīt nesteidzīgu atpūtu un neskarto vidi,” viņš saka.
E.Aukšmuksts zivis audzē caurtekošos dīķos. Šoruden plānots nolaist ūdens līmeni, lai attīrītu ūdenstilpni no zivju sugām, kas ienākušas no caurtekošajām upēm un nav vēlamas viņa dīķos, tostarp līdakas un asari.
Zivsaimnieks priecājas, ka šī vasara zivīm bijusi īpaši labvēlīga, jo ūdens temperatūra ir augstāka, jo labāk tās barojas.
Tiesa, dīķsaimniekam zaudējumus nodara arī dzīvnieki zivju mīļi - ūdri, ūdeles. Zivis apēd arī putni, lielākoties gārņi. Cīņai ar tiem ir sava metodika. „Lielajā dīķī ir vairāk problēmu, taču nelielajiem dīķiem lieku apkārt elektrisko ganu. Tas prasa lielu darbu un ieguldījumus. Pats sarežģītākais, ka vispirms apkārt dīķim ar trimmeri ir jānopļauj zāle, jo stabiņi jāliek ļoti zemu – piecus, desmit centimetru no zemes. Ja dzīvnieks reizi ir dabūjis mācību, tad kādu laiku elektrību var nemaz neslēgt, jo zivju kārotāji tāpat nenāks tuvumā,” teic E.Aukšmuksts.