Par perspektīvu un daudzsološu tiek uzskatīta ātraudzīgo kokaugu jeb īscirtmeta atvasāju plantāciju ierīkošana. Balstoties uz iedzīvotāju interesi par ātraudzīgo kokaugu audzēšanu kā alternatīvu saimniekošanas veidu lauksaimniecībā, esam uzrunājuši SIA “Ecomark” izpilddirektori un meža ekonomikas un politikas speciālisti Lāsmu Apsīti.
Uzņēmums “Ecomark” nodarbojas ar kārklu plantāciju apsaimniekošanu, sākot no zemes sagatavošanas darbiem līdz ražas novākšanai un realizēšanai. “Mēs galvenokārt nodarbojamies ar ātraudzīgo kārklu plantāciju ierīkošanu un apsaimniekošanu. Pašlaik audzējam un apsaimniekojam kārklu plantācijas, bet nākamgad plānojam ierīkot ari eksperimentālu papeļu stādījumu,” stāsta Lāsma.
“Ecomark” galvenokārt sniedz pakalpojumus, slēdzot līgumu un saimniekam piederošās platībās ierīkojot īscirtmeta atvasāju plantācijas. “Pašlaik mūsu apsaimniekošanā ir līdz 1000 ha ierīkotu plantāciju,” stāsta Lāsma, “līgumā ir definēts sadarbības veids, vai nu mēs tikai izaudzējam stādus un saimnieki tos stāda paši ar rokām, vai mēs saražojam stādmateriālu un piedāvājam klientam arī stādīšanas pakalpojumu. Varam arī veikt pilnu apsaimniekošanas ciklu, sākot ar zemes sagatavošanu, iestādīšanu, nezāļu kontroles, vēlāk izaudzētā materiāla nogriešanu un pārstrādi šķeldās un to realizēšanu.”
Katram cilvēkam ir savi iemesli, kāpēc viņš pievēršas īscirtmeta atvasāju audzēšanai, taču Lāsma novērojusi: “Lielākoties cilvēki vēlas investēt brīvos līdzekļus un izmantot ilgstoši neapsaimniekotas platības, lai īpašums neradītu zaudējumus. Saprotot, ka uzturēt lauksaimniecības zemi ir dārgi, it īpaši ja zeme nav piemērota tradicionālajiem kultūraugiem, zālājiem, zemes īpašnieki sliecas par labu īscirtmeta plantāciju ierīkošanai. Tas, salīdzinot ar tradicionālo lauksaimniecību, ir pasīvs saimniekošanas veids.
Pirmos divus gadus nākas papūlēties, kamēr sagatavo zemi, iestāda, apkopj ātraudzi līdz līmenim, kad tā vairs neprasa uzmanību, taču vēlāk pūles atmaksājas.”
Kārkli ir derīgi šķeldošanai un realizācijai ceturtajā vai piektajā augšanas gadā, tāpēc no īscirtmeta atvasāju plantācijām ražu ievāc reizi piecos gados, taču reizēm cikli var būt ar īsāku intervālu: “Tas atkarīgs no tā, cik ātri stādi aug, kāds ir audzēšanas mērķis (šķelda, klūgas, stādmateriāls), bet tradicionāli ražu tomēr vāc reizi piecos gados. Mēs paši uzturam plantācijas stādu iegūšanai, taču klienti visbiežāk kārklus audzē šķeldai.”
Esam raduši redzēt, ka kārkli aug grāvmalās, sabojā meliorācijas sistēmas un ienāk neaicināti pļaujamās platībās, tāpēc šķiet, ka kārkls aug kā nezāle un nekādus īpašus apstākļus tam nevajag, tomēr, nekā nebija. Lāsma iesaka: “Pirms nolemj uzsākt ātraudzīgo kārklu vai papeļu audzēšanu, noteikti jāveic zemes analīzes, zeme jāsagatavo līdzīgi kā labības sēšanai, tikai virskārtai jābūt dziļāk sastrādātai nekā graudiem, zeme iepriekš jāapar un jāuzirdina. Šie selekcionētie kārkli atšķiras no parastajiem kārkliem. Selekcionētie kārkli ieaug no spraudeņiem un neizplatās ar sakņu sistēmu, turklāt tie ir ļoti uzņēmīgi pret ūdeni. Kārkliem patīk mitra augsne, taču, ja ūdens stāv ilgāku laika periodu, kārkls nopūs un neaugs, gluži purvā tos stādīt nevar. Tāpat, ja grib iegūt izcilas ražas, plantācija obligāti jāmēslo, jāseko līdzi skābuma līmenim augsnē, barības vielām, mitruma līmenim. Ražas bagātību noteikti ietekmēs arī laikapstākļi. Uzreiz gan jāsaka, ka Latvijā ir piemēroti laikapstākļi kārklu audzēšanai, ir pietiekami saulains, daudz nokrišņu.”
Jautāta par apmežošanu un to, kāda paliek lauksaimniecības zeme pēc tam, kad īscirtmeta atvasāju plantācija beigusi savu ražošanu, Lāsma paskaidro: “Te svarīgi tikt skaidrībā ar terminiem.
Īscirtmeta atvasāju plantācijas ierīkošana nav apmežošana.
Apmežošana ir tad, kad tiek stādīti koki ar mērķi iegūt lietkoksni, bet selekcionētie kārkli ir lauksaimniecības kultūra ar ražas novākšanas apriti vismaz reizi piecos gados, kā arī pastāv iespēja no Lauku atbalsta dienesta saņemt atbalstu. Kad plantācija vairs neražo, platības apar vai apstrādā ar rekultivācijas frēzi. Kaut kādu piepūli tas prasīs, lai zemi atgrieztu atpakaļ tajā stāvoklī, kādā tā bija pirms 20 gadiem, bet tas noteikti ir izdarāms gada vai divu laikā. Ja saknes sadalītas pa gabaliem, tās sapūst.
Nezāļu apkarošana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem plantācijas apsaimniekošanā, kas nosaka tās turpmāko attīstību. Jaunie kārklu stādi nav spējīgi konkurēt ar lauksaimniecības augsnēs augošajām nezālēm. Nezāles apkaro plantācijas ierīkošanas gadā un, iespējams, otrajā gadā. Kad kārkls sasniedzis nepilnus divus metrus, nezāles ar to vairs nekonkurē. Savukārt pirmajā ataugšanas gadā pēc nogriešanas atkal jāpievērš uzmanība tam, kā atvases veidojas un kāds ir stāvoklis ar nezālēm.”
Pēc pirmās augšanas sezonas kārklu plantāciju vēlams nopļaut, taču šo soli var arī izlaist. “Pļaušana veicina atvasāja cerošanu. Pirmajā augšanas gadā kārkls izdzen vienu vai divus dzinumus, bet, ja kārklus nogriež pēc pirmās sezonas, nākamajā gadā tas dos 3-7 dzinumus, no kuriem vidēji trīs būs vadošie. Tā, šķietami zaudējot vienu gadu augšanas, iegūst lielāku biomasu.
Ja vēlas nodarboties ar īscirtmeta atvasāju audzēšanu, sākotnējie izdevumi ir no 1500 eiro par hektāru. “Sākumā tā šķiet ievērojama summa, ja grib ierīkot, piemēram, 50 ha, bet, ja to sadala uz 20 gadiem un vēl pastāv iespēja saņemt subsīdijas, labākajā gadījumā līdz 150 eiro par hektāru, tad varbūt ir vērts ieguldīt savā privātajā “pensijas fondā”. Kamēr īpašnieks sēž un dzer kafiju, kārklu plantācija pati par sevi aug un pelna,” skaidro Lāsma.
Katrs kārkla spraudenis jaunajai iecerei nederēs. Apsverot kārklu plantācijas ierīkošanu un veicot ieguldījumus, jāatceras, ka veiksmīgai plantācijai nepieciešami licencēti stādi, jo parastais kārkls nav kontrolējams, nav gana ražīgs un nebūs ideāls materiāls šķeldas ieguvei. Lāsma skaidro: “SIA “Ecomark” pagaidām ir vienīgie oficiālie selekcionēto kārklu stādmateriāla izplatītāji Latvijā. Pie mums var iegādāties spraudeņus vai vicas selekcionētajam materiālam. Ja klients iegādājas pie mums stādmateriālu, tad viņš var būt drošs, ka spraudeņa izcelsme ideālos augšanas apstākļos nodrošinās augstu ražību, turklāt saņems sertifikātu, lai no LAD iegūtu subsīdijas.”