Pārgaujas novada Raiskuma pagastā saimniecībā “Papardes” saimnieko Jānis Gailītis ar savu ģimeni un vecākiem. Saimniecība nodarbojas ar stādu audzēšanu un pašlaik lūko kā paplašināties.
"Papardēm” aizsākumi meklējami 1991. gadā. “Te ir ieguldīts ļoti liels darbs, jo saimniecība tapusi pilnīgi no jauna. Uzbūvēta māja, saimniecības ēkas, siltumnīcas un iekopts tēva iemīļots ābeļdārzs. Kādreiz iestādītās 90 ābeles tagad ir savos brieduma gados un rudenī ienes bagātīgu, smaržīgu ābolu ražu,” saka jaunais saimnieks, piebilstot, ka kopumā ģimenei jāapsaimnieko pieci hektāri zemes
“Papardēs” salīdzinoši nesen pavairots zemeņu lauks, rudenī ievācami kartupeļi, burkāni, dilles, pupas, ķirbji un tomāti. Dārzeņi savu ceļu mēro pie patērētājiem tuvējos tirgos, taču daļu labprāt nopērk Rīgas restorāni. Pašlaik Jānis tirgo ziedu stādus, garšvielas, tomātu stādus un zili zaļus brīnumus, pēc kuriem cilvēki stāv garā rindā. Tā, piemēram, šogad esot bijis neredzēti liels pieprasījums pēc eksotiskām piparmētrām - šokolādes, ananāsu un zemeņu.
“Savu apzināto dzīvi esmu uzaudzis siltumnīcās. Varu sniegt pilnīgu informāciju par jebkuru no šiem stādiem. Zinu kā tas aug, šo pareizi barot, jo mani vecaki ar dārzniecību nodarbojušies kopš sevi vispār atceros. Kopīgi izdzīvoti tulpju, narcišu un neļķu laiki,”atmiņās kavējas jaunais saimnieks.
Pēc izglītības Jānis ir galdnieks, taču šajā arodā komerciālas peļņas nolūkā neesot strādājis nevienu dienu: “Uz brīdi biju izbraucis - piecus gadus strādāju Anglijā. Man bija mēŗkis iekrāt kapitālu priekš saimniecības attīstības un mājas celtniecības. Atgriežoties atkal pievērsos dārzkopībai un “saslimu” pilnībā,” smejas Jānis.
Savu apzināto dzīvi esmu uzaudzis siltumnīcās. Varu sniegt pilnīgu informāciju par jebkuru no šiem stādiem
“Mans aicinājums ir atrasties uz tirgus, piedāvāt maksimāli augstvērtīgu un kvalitatīvu pašmāju produktu. Atklāt pircējam, ko viņš iegādājas un kāds būs rezultāts, jo katru gadu tas kā bumerangs nāk atpakaļ. Cilvēki ļoti labi atcerās, kur nopirkuši labus stādus, bet kur viņiem kaut ko “iesmērēja”,” saka Jānis.
Tuvāko divu gadu laikā puisis apņēmies dabūt zem plēves 5 000 m2 zemes: “Tad man jau agrā pavasarī ienāktos zemenes, garšvielas, dažādi zaļumi un gurķi. Gribētu saviem pircējiem piedāvāt produkciju jau tad, kad citi tikai par to domā,” atzīst zemnieks.
Šis ir Jāņa sestais darbošanās gads saimniecībā: “Pirmajos divos gados notika cīņa ar vecākiem. Tagad es esmu tas, kurš nosaka, ko mēs audzēsim nākošajā gadā, kādas mums ir perspektīvas un kādas vīzijas. Pašlaik esam pusceļā uz to, lai vienlaikus tirdzniecības vietā pircējs varētu iegādāties kafiju ar mājās ceptām kūciņām, bet ziemā būtu pieejami dažādi gaļas izstrādājumi un kūpinājumi. Vēlos, lai “Papardēs” ir neizjūt sezonalitāti, lai nemitīgi būtu prece vai produkts, ko realizēt.”
Jānis saka, ka sezonas karstākajā periodā izgulēšanās ir ļoti liela greznība, viņš guļot tikai četras stundas diennaktī: “Citreiz es neesmu spējīgs atbraukt mājās no tirgiem, tad ceļā apstājos un paguļu busā.”
Gribētu saviem pircējiem piedāvāt produkciju jau tad, kad citi tikai par to domā
Taujāts, kurš tad ravē un sarūpē stādus, ja puisis nemitīgi braukā pa tirgiem, viņš saka: “Vislielākais paldies man jāsaka saviem vecākiem un manai krustmātei, kas pastāvīgi atrodas dārzniecībā, ik pa retam atnak arī kādas palīdzīgas rokas no malas. Es atbildu par tehniskām lietām un tirgošanos. Pašlaik mani urda doma, kā pilnveidot siltumnīcas un darbu, lai varētu darboties ātrāk un vēl labāk. Mehanizējot procesus es varētu aiztaupīt saviem vecākiem lieko darbu. Gribētu sasniegt tādu līmeni, ka maniem vecākiem vairs nav jāstrādā, ka viņi ir tas padoms, kas ienāk dārzniecībā un pakonsultē.”
Dārzzeņi tiek izauklēti no sēkliņām, bet sēkliņas iegūtas no dažādiem avotiem, par prioritāti uzstādot profesionālo stādmateriālu. “Svarīgi, lai cilvēkam nopirktais stāds izaugtu. Tāpēc es saviem klientiem piekodinu, nākt pie manis ar sūdzībām, ja kaut kas nav izdevies. Es vienmēr atzīstu savas kļūdas un cenšos darīt labāk. Man katrs klients ir “liels cilvēks” un pat pāris stādi ir būtisks pirkums. Tik tālu par visu esmu juties pateicīgs arī par zvaigznēm debesīs, kas laikam man labvēlīgas, jo kamēr citi sūkstas par ieilgušo pavasari, es priecājos. Katrā defektā vajag atrast efektu un šogad, tieši šo laikapstākļu dēļ esmu vinnētājs, jo ir atsevišķi kultūraugi, kas aizkavējušies attīstībā un tāpēc, citiem tie ir izstīdzējuši, kokaini, bet man tieši pašā reizē-cilvēki pērk,” paraustot plecus atzīst Jānis, “ir jārēķinās ar nelaimēm un ķibelēm, bet, ja mēs visu laiku par to sūkstīsimies, nekā laba nebūs!”
Vissmagakais posms ceļā no sēkliņas līdz naudiņai esot trauslo stādu nosargāšana agrā pavasarī, kad salnas kož nikti un bez žēlastības. “Ir jāmāk pareizi izkurināt siltumnīcas, jālīdzsvaro temperatūra, tad stāds attīstīsies dabiski un vienmērīgi. Pareizi norūdot stādus, pircējam nebūs vilšanās, ka izstādot dēstiņus dārzā visi aiziet bojā. Tieši agrā kurināšana prasa smagu darbu. Pircējam, kas tāpat vien pastaigājas par tirgu, bieži nav priekšstata par šo “medaļas pusi””.
Pareizi norūdot stādus, pircējam nebūs vilšanās, ka izstādot dēstiņus dārzā visi aiziet bojā
Vaicāts par izmaksām un to, vai uzsāktu saimniekošanu bez graša pie dvēseles, Jānis apdomājas: “Ja man nabūtu nekādu zināšanu, dārzniecību neveidotu, bet tā kā man zināšanas ir es tikai pameģinātu. Sāktu ar maziem solīšiem, bet te jāsaka - cik labi, ka man ir vecāki.
Bez šaubām, katrā šādā saimniecībā ir jābūt grāmatvedībai. Mēs zinām katru centu, ko ietirgojam un ko izlietojam, taču investīcijas nav nekādas mazās. Lielākie ieguldījumi aiziet siltumnīcas uzbūvēšanā. Ļoti labi funkcionējoša plēves siltumnīca, maksā tikpat, cik vidēji laba mašīna. Profesionālās sēklas - maksā, kūdra, apkure, minerālmēsli, dīzeļdegviela un transporta amortizācija - tas viss maksā. Mēs ierēķinam arī algas, bet savu algu es ieguldu atpakaļ saimniecībā. Jebkurā gadījumā algai jābūt tik adekvātai, lai spētu izdzīvot arī pēc sezonas beigām.”
Sarunas nobeigumā “Paparžu” jaunais saimnieks saka, ka visgodīgākā spēle notiek uz tigus: “Vienalga vai tu tirgo zemenes, puķes, stādu vai ēdamlietas, ir jābūt absolūti godīgam, tikai tad veidojas savs klientu loks. Bet tieši savs klients ir tas, kas ļauj dzīvot un elpot ar mērķi tālāk attīstīties.”
Comments