Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM) trešdien oficiāli informējusi Eiropas Komisiju(EK).
Zaudējumu apmērs tiks precizēts rudenī. EK bija lūgusi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 30. augustam iesniegt informāciju par situāciju un sausuma ietekmi uz ražošanu kopumā.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Cēsu biroja vadītāja pienākumu izpildītāja, Priekuļu novada lauku attīstības konsultante Dace Kalniņa vēsta, ka apkopotās ziņas liecina - Cēsu puses saimniekiem sausuma dēļ nav konstatēti lieli zaudējumi, taču nokrišņi ir bijuši nevienmērīgi, ne vien rajonu, bet arī novada, pat viena pagasta robežās.
Mazliet grūtāk klājas ar lopbarības sagatavošanu no atāliem, taču: "ja iepriekš saimniekots ar rūpību, apdomu un plānošanu, situācija nav tik bēdīga kā citviet Latvijā. Lai gan šogad ierīkotie zālāji izdega, iepriekšējos gados sētie bija labi un to kvalitāte apmierinoša".
Cēsu puses saimniekiem sausuma dēļ nav konstatēti lieli zaudējumi
Veselavas pagasta zemnieku saimniecība "Caunītes" savam piena lopu ganāmpulkam barību ziemai jau sarūpējusi. Saimnieks Lauris Zilveris min, ka šīs vasaras sausuma dēļ zaudējumi ir, taču precīzi pateikt cik, nevarot. "Varu runāt tikai aptuvenās aplēses, bet tās nerādītu patieso stāvokli, tāpēc labāk atturēšos. Pēc apjoma secinām, ka lopbarība pietiks, taču kvalitāte nav tāda, kā gribētos. Tas nozīmē, ka nāksies pirkt proteīna un enerģijas barību. Tā kā tagad lopus vēl barojam ar pagājušā gada skābbarību un citām rezervēm, precīzāk grūti ko komentēt. Vislabāk tas būs apjaušams vēlākā rudenī," tā L. Zilveris.
Ilgstošā sausuma dēļ šajā pavasarī un vasaras sākumā zālāju attīstība aizkavējās visā Latvijas teritorijā, norādījusi ministrija. Saimniecības ir novākušas pirmos pļāvumus, kuru ražība šogad vidēji ir par 54% mazāka nekā pēdējos trīs gados, turklāt rodas papildu izmaksas, jo samazinātās zaļmasas dēļ nepieciešams veikt atkārtotus pļāvumus līdz pat rudenim, kā arī jāpļauj daudz lielākas platības.
Papildu izmaksas saistītas ar papildmēslojumu zālājiem, lai veicinātu to augšanu un varētu veikt atkārtotus pļāvumus, kā arī veicot atkārtotus pļāvumus un pļaujot lielāku platību, papildu izmaksas rodas par degvielas iegādi, tehnikas apkalpošanu un darbaspēka izmaksām, skaidroja ZM. Parasti Latvijas lauksaimnieki lopbarības sagatavošanu veic saimniecībā, šogad vismaz trešdaļu nepieciešamās lopbarības lauksaimnieki būs spiesti iepirkt. Jārēķinās, ka lopbarības iegādes cenas palielinājušās vairāk nekā divas reizes, kas rada būtiskas papildu izmaksas.
Līdz ar to pēc ZM prognozēm ilgstoša sausuma ietekmē lopbarības sagatavošanas un iegādes papildu izmaksas Latvijā šogad veidos 100,5 miljonus eiro jeb vidēji par 80% vairāk nekā iepriekšējos trīs gados.
Sausuma ietekmē ieņēmumu samazinājums no graudaugu un rapša realizācijas šajā gadā varētu sasniegt 137,2 miljonus eiro jeb 27%, ja salīdzina ar iepriekšējo triju gadu vidējo ieņēmumu apjomu. Uzsvērts arī, ka zemnieku šī gada ieņēmumus ietekmējusi nepieciešamība veikt izmaiņas sējumu struktūrā pagājušā gada pārmitro apstākļu dēļ rudenī, kas liedza apsēt plānotās ziemāju platības.
Graudi daudz augstākas kvalitātes nekā iepriekšējā gadā
Lai arī graudkopjiem aptauja netika veikta, pieejamā informācija liecina, ka graudu raža ir vidēji laba, bet graudi daudz augstākas kvalitātes nekā iepriekšējā gadā. "Šis gads graudkopjiem bijis ļoti smags, taču mūsu pusē lauksaimniekiem ir klājies daudz vieglāk nekā Kurzemē," izvērtējot rādītājus, secina Cēsu biroja konsultante.
Ieņēmumu samazinājums no augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu realizācijas šajā gadā varētu sasniegt 28,4 miljonus eiro jeb 44%, ja salīdzina ar iepriekšējo triju gadu vidējo ieņēmumu apmēru, prognozē ZM.
Pēc LLKIC pieejamās informācijas vēsturiskā Cēsu rajona robežās dārzeņkopībā vairāk cietušas kāpostveidīgās kultūras. Nevienmērīgi sadīguši burkāni un vietām bietes, jo kārtīgāks mitrums daudzviet bijis tikai jūlija beigās. "Ja ar dārzkopību vēlas nodarboties profesionāli, tad jāierīko laistīšanas iekārtas un jādomā, kā minimizēt dabas apstākļu ietekmi. Ilgstoši strādājot, šos jautājumus var risināt," pauž D. Kalniņa.
Comments