Nedēļas vidus daudziem asociējas ar daļēju uzvaru pār darba cēlienu, jo gaidītās brīvdienas šķiet rokas stiepiena attālumā. Tomēr ir cilvēki, kuriem trešdiena saistās ar pavisam ko citu - ar došanos uz tiešās pirkšanas pulciņu pēc svaigiem, vietējo saimniecību izlolotiem produktiem.
Paradumu maiņa
Lēnītēm Cēsīs, Skolas ielā 6, kur tagad savu mājvietu radis Tiešās pirkšanas pulciņš, sarodas pircēji, kas uz savu grozu skatās ar tādu pašu prieku, kā bērns uz Ziemassvētku dāvanām. Cēsniece, divu bērnu mamma Irēna T. Feldberga vairs nevar iedomāties dzīvi bez pulciņa: “Pēdējo piecu gadu laikā mūsu ģimenē mainījušies vairāki paradumi, tostarp ēdienreižu plānošana. Mēs rēķinam, skatāmies līdzi, cik daudz produktu nepieciešams iegādāties uz vienu nedēļu. Nācās to visu iemācīties. Pateicoties šādai plānošanai, mēs veiksmīgi izvairāmies no impulsīviem pirkumiem, esam organizētāki un ietaupam naudu. Iepriekš, cik nav bijis tā, ka ieskrien lielveikalā, piekrāmē grozu, samaksā 40 eiro, atnāc mājās, bet reāli - nekā jau nav! Tiešās pirkšanas, pārdošanas punktā es, jau pasūtot preci, esmu pārdomājusi visas nianses un cenšos iztikt ar to, kas iegādāts. Savs pluss ...milzīgs pluss... ir svaigiem dārzeņiem. Kaut tie paši salāti, pavisam cita garša! Veikalā nevar iegādāties rīta agrumā grieztus zaļumus, te var. Tik tikko varēja iegādāties papriku, nupat ir cauri, bet mēs kologramiem to pirkām un ēdām, tā, lai pietiek visai ziemai. Veikala paprikai ir plastmasas un ķimijas piegarša, turklāt tāda specifiska smaciņa.”
Bez starpniekiem
“Tiešās pirkšanas grupas Latvijā vēl arvien ir aktīvas un pulcē plašu interesentu loku. Tā ir iespēja regulāri iegādāties pārtiku bez tirgotāju uzcenojuma, jo to pērk nepastarpināti no ražotājiem – zemnieku saimniecībām. Tas ir veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus, iegādāties bioloģiski audzētu pārtiku un, saņemot pārtikas produktus, zināt to izcelsmi,” stāsta Cēsu tiešās pirkšanas pulciņa dibinātāja, vadītāja Signe Jānelsiņa.
Pulciņa darbības princips ir vienkāršs: “Pircējs iepazīstas ar zemnieku un mājražotāju sarakstu, kurā minēts arī sortiments, piesaka vēlamos produktus, norādot daudzumu. Tas nozīmē, ka arī mājražotājs zina, cik vajag saražot. Pircēji paši organizē produkcijas saņemšanu un izdala pa groziem. Saimniecības atved pieteikto produkciju, bet pārējo organizējam paši, pulciņa dalībnieki. Katru nedēļu kāds brīvprātīgi piesakās par dežurantu, kas seko, lai atvestais nonāk pareizajā groziņā. Nav starpnieka, paši komunicējam ar saimniekiem un organizējam pasūtījumus,” paskaidro Signe.
Tas ir veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus, iegādāties bioloģiski audzētu pārtiku un, saņemot pārtikas produktus, zināt to izcelsmi
Runājot par pircējiem, Signe bilst, ka pirms četriem gadiem pulciņu regulāri apmeklēja pat 30 cilvēku reizē, tagad interese pamainījusies, pulciņu regulāri apmeklē vidēji 12 pircēju. Ja kāds vēlas iesaistīties šajā cēsnieku pulciņā, kurā produktu pieteikšana notiek internetā, jāpiekodina, ka mājaslapas nav. “Ir speciāli dizainēta un tiešās pirkšanas pulciņam pielāgota darba virsma, kurai katrs var individuāli pieslēgties, vispirms sazinoties ar administratoru. Administrators dod pielaidi, pārējais jau ir pavisam vienkārši,” saka pulciņa vadītāja.
Produkcija nebeidzas, bet mainās
Šonedēļ dežurantes lomā iejutusies Linda Legzdiņa. Viņa pa groziņiem kārto olas, salātus, ābolus, ķiplokus, piena produktus, pat gaļu un saldētos dārzeņus. Kaut ir preces, kuras pieejamas noteiktā sezonā, taču tāpēc groziņi nav tukšāki: “Produkcija nekad nebeidzas, tā mainās. Vasarā ir pieejami tomāti, gurķi, salāti, loki, dilles, rudens un ziemas periodā groziņos nonāk dažādi sakņaugi, skābēti kāposti, āboli, tas, ko iespējams uzglabāt pagrabā. Savā ziņā mūsu organisms patērē Latvijas klimata apstākļiem piemērotu pārtiku, kā to agrāk darīju mūsu senči. Ēdam saskaņā ar dabas ritumu,” saka Signe.
Lai izdevīgi abām pusēm
Pulciņam ir sadarbība ar 12 līdz 15 saimniecībām, kāds saimnieks Cēsīs iebrauc tikai pa ceļam, citam šī sadarbība ir viens no pamatdarbības veidiem, viņi iesaistījušies visā tiešās pirkšanas, pārdošanas tīklā, proti, brauc uz līdzīgiem punktiem Valmierā, Siguldā, Rīgā un citviet.
Produktu piegādātāju skaits ir stabils, turklāt visus tirgot gribētājus pulciņā nemaz neuzņem. Signe saka, tam ir savs iemesls: “Viss atkarīgs no tā, ko ražotājs piedāvā. Ja ražotājs piedāvā vietējos dārzeņus, ko jau saņemam citas saimniecības, tad interesentu, visticamāk, sagaida atteikums. Mēs cienām esošo sadarbību ja pēkšņi nauda par kādiem produktiem jāsadala vairāk nekā trīs četrām saimniecībām, tas zemniekam kļūst neizdevīgi. Mēs riskējam, ka pulciņu pametīs arī ilggadējie sadarbības partneri. Turpretī, ja saimniecība vai mājražotājs nāk klajā ar ko tādu, kā mūsu sortimentā nav, tad laipni lūgti."
Ja ražotājs piedāvā vietējos dārzeņus, ko jau saņemam citas saimniecības, tad interesentu, visticamāk, sagaida atteikums
Vienlaikus viņa piekodina, ka ražotājam noteikti nevajadzētu visu uzņēmējdarbību balstīt uz tiešās pārdošanas pulciņu, jo noieta iespējas tajos ir samērā mazas. Viņa sapratusi, ka sadarbības saimniecības preci netirgo tikai šajos punktos. Tās nemitīgi meklē arī citus noieta tirgus, protams, ir pa saimniecībai, kas pirms krietna laika attīstījusies, pateicoties tieši šādam sadarbības modelim. Ilggadīgās iestrādes devušas iespēju produkciju piedāvā kādiem 20 tiešās pirkšanas pārdošanas pulciņiem visās Latvijas pilsētās. Taču, ja ražotājs Cēsu pulciņu saskata kā pirmo atspēriena iespēju, nāksies sarūgtināt, taču “iespraucoties” Rīgas pulciņos, kaut kas jau var sanākt.
Pieminot ierobežoto preču piedāvājumu, kur savā starpā konkurē tikai dažas saimniecības, interesējamies, vai cenas nepārsniedz tās, kas redzamas lielveikalos? “Nē. Esam vērtējuši un secinām, ka mums ir pieņemamas cenas. Protams, galvenie preču noņēmēji ir vidējā paaudze, ģimenes ar bērniem. Pensionāri gan nenāk, un nenāk tāpēc, ka viņiem lielveikalā tomēr ir lētāk, gan arī tāpēc, ka pasūtījumus var veikt internetā. Pašlaik vidējā pirkuma groza vērtība ir 20 -25 eiro. Tā kā dārzeņi ir pircējiem draudzīgās cenās, pa šo naudu iespējams iegādāties ļoti daudz,” min Signe.
Vēl zaļākas prasības
Nevar nepieminēt, ka pēdējo gadu laikā pircēju skaits sarucis vairāk par pusi, tomēr Signe bilst, ka tas nenozīmē, ka cilvēki tālab būtu devuši priekšroku ķīmijai. Tieši pretēji, iespējams, cilvēkiem ir vēl “zaļākas” prasības kā līdz šim, un tas ir iemesls, kāpēc dažs pulciņu pametis.
Signe skaidro, ka pašlaik ļoti izplatās Zero waste jeb bezatkritumu pieeja: "ko mēs nespējam nodrošināt. Ņemot vērā, ka visu produkciju saliekam vienā grozā, tas nav iespējams. Kurš gan gribētu maizi bez iepakojuma, blakus smilšainiem kartupeļiem! Tomēr, kopā ar saimniecībām esam domājuši par iepakojumu un tagad jau vairākas saimniecības plastmasas maisiņu vietā izvēlas papīra turziņas vai tīkliņus. Stikla tara nenonāk atkritumu konteineros, bet tiek atgriezta atpakaļ saimniecībai, kura nākamajā gadā burciņu vai pudeli atkal izmanto. Cilvēki sāk pievērst uzmanību šīm lietām un Cēsīs ir vairākas vietas, kuros iespējams preci iegādāties, ņemot līdzi savu trauku. Patīkami pārsteidza arī kāda saimniecība Cēsu tirgū, kura iepriekš bija izludinājusi ziņu “nāc ar savu maisiņu un āboliem 10% atlaide””.
Kvalitātes latiņa ļoti augsta
Tiešās pirkšanas un pārdošanas pulciņa iekšējo klimatu vislabāk regulē preču kvalitāte, ja tās nav, ražotājs no pulciņa izlido kā šampanieša korķis un to diktē klienti, kas vienu, otru reizi vīlušies no saimniecības vairs neko nepasūta.