Kristīne, Ritvars un abu dēlēns Rūdolfs Brīvības saimnieko Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā. Nodibinājuši SIA “RKB Brīvības” taurēnieši nodarbojas ar kazkopību un apgalvo, ka laukos jaunajiem ir ko darīt.
Tās esot vecāku mājas, tāpat kā kūts, kas daudzus gadus stāvējusi tukša. “Sapratām, ka vēlamies kaut ko uzsākt, bet ilgi domājām ko? Internetā uzgāju rakstu, kurā bija teikts, ka AS “Cesvaines piens” vēlas iepirkt kazas pienu un piebildē bija pateikts, ka lieliski, ja saimniecība atrodas 50 km rādiusā no pienotavas. Protams, tas bija risks, bet tagad varu teikt- tas atmaksājās,” saka Kristīne.
Secināts, ka vieglāk iet pie tā dzīvnieka, kas sirdij tuvs. Ne velti vienam patīk bites, citam govis, taču Kristīne saka, ka šoreiz uzsvars likts uz peļņu un biznesa iespējām, ne tik daudz uz kazu, kā lopu, kas kādu apsvērumu dēļ patiktu pārāk par citiem.
“Kazas neizsakāmi mīl brīvību. Ja kazas iesprosto smacīgā kūtī, ilgstoši neņemot vērā to vajadzību pēc brīvības un sabiedrības, tās var kļūt untumainas, ietiepīgas un kašķīgas, tāpēc manam kazu ganāmpulkam vienmēr kūts durvis ir atvērtas un tās pašas var izdomāt, iet ārā vai palikt iekšā. Kazas ir kaprīzas, patstāvīgas, veiklas, prot sameklēt labāko barību, vienmēr možas, uzmanīgas, ziņkārīgas, omulīgas un allaž gatavas uz visādām palaidnībām.”
Ar kārtīgiem smiekliem Kristīne atceras, kā pārvedusi mājās savas pirmās 34 kazas: “Nolīgu lielo lopu pārvadājamo mašīnu. Kad mašīna iebrauca pagalmā un atvēra piekabes durvis, savas kazas knapi varēju saskatīt. Tās no bailēm tupēja saspiedušās tālākajā piekabes stūrī un izskatījās pagalam sīciņas.”
Tomēr visspilgtāk atmiņās saglabājusies pirmā slaukšanas reize: “Pieaicināju savu draudzeni, iesaistīju ģimeni un vakarā astoņos ķērāmies pie slaukšanass, beidzām pusdivos naktī. Kazas bija satrauktas, mēs viņām sveši un nemākulīgi. Viss bija sagatavots kā pēc grāmatas, pat ierīkota piena zāle un speciāli pielāgots piena vads, bet dzīvē viss notiek citādāk. Tovakar, ejot gulēt, pie sevis nodomāju - ak šausmas, kur es esmu iepērusies!”
Tagad kazas ar jauno situāciju jau apradušas. Pašas nāk mājās, zina, kas viņas sagaida. Slaucamas ir 52 no visām 100 kazām. Lopiņus slauc divas reizes dienā- no rīta un vakarā. Ar visu barošanu ganāmpulka apkopšana prasa pusotru stundu.
Taujāta, vai nenožēlo, ka izvēlējusies dzīvesveidu “kazai pie astes” Kristīne saka, ka tādas pārdomas gan neesot bijušas: “jo saimniecība ienes peļņu. Turklāt kazkopība kaulus nelauž. Kad ganāmpulku paplašināsim divas un trīs reizes, skatīsimies, varbūt vajadzēs piesaistīt kādu darbinieku, bet pašlaik mēs neizjūtam nekādu diskomfortu. No tā viedokļa kazas tiešām ir pateicīgs mājlops.”
KAZAS LATVIJAS DEFICĪTS
Lai salasītu 100 kazu ganāmpulku, nācies krietni papūlēties: “Protams, var ņemt kazlēnus, taču tad tā ir zināma dīkstāve un finansiāli zaudējumi. Mēs meklējām jau slaucamas kazas, tāpēc mums 34 kazas ir no Liepājas puses, 20 no Vecpiebalgas, septiņas no Dzērbenes un tā arvien, arvien. Vienu brīdi domāju kazas ievest no ārzemēm, bet mani atrunāja, jo kazas, kuras līdz šim esot bijušas ievestas, neesot adaptējušās mūsu klimatiskajiem apstākļiem un nobeigušās, āži gan esot izturīgāki. Manā ganāmpulkā ir Zānes un Latvijas vietējās šķirnes kazas. Zānes kazas dod 4 - 8 litrus piena dienā, savukārt Latvijas vietējās 3-4 litrus.”
“Cesvaines piens”, par litru kazas piena pašlaik maksā 0,60 centus, tātad teiktajam ir savs pamatojums.
CIK MAKSĀ KAZA?
Pašām kazām esot ļoti atšķirīgas cenas un visu nosakot šķirne. Jo glaunāka šķirne, labāka kaza, jo cipars lielāks. “Skatoties sludinājumos var atrast kazas no 45 eiro, beidzot ar 200 eiro. Lētais gals nebūs nekāds labais. Normāla kaza maksā vismaz 75 eiro,” sarunā ieskicē Kristīne, piebilzdama, ka āžiem esot citas cenas. Viņai piedāvāts ekskluzīvs āzis arī pa 600 eiro.
ĒDIENKARTE
Ragainie lopiņi ēd daudzveidīgāku barību nekā citi mājlopi. Turklāt, ja ir plašs piedāvājums un brīva izvēle, kaza kāri ķeras pie tā, kas tai garšo labāk. Ja kazām vienlaikus ir pieejamas graudzāles, citi augi, kā arī koku un krūmu zariņi, tās pagrauž no visa pa druskai. Arī no piedāvātās rupjās barības kazas izvēlas tikai to, kas labāk garšo. Kazas ēdienkartē ir dažādi augi. Šis lopiņš diena patērē divus līdz 10 litrus dzeramā ūdens. Ziemā kazu pamatbarība ir siens (viens ritulis uz kazu), jo tas ir bagāts ar barības vielām un šķiedrvielām, taču citkārt kazām dod arī zaļbarību, skābsienu, mikroelementus un vitamīnus. Protams, tām garšo viss, kas izaug uz lauka vai dārzā.
“Taču kazu ir izdevīgāk piebarot, nekā laist ganībās. Jo lielākus attālumus kaza nostaigā meklējot barību, kas izpatīk viņas garšas kārpiņām, jo mazāk piena tā dod un otrādi, jo mazāk kaza kustas, jo vairāk piena manā piena mājā,” atklāj saimniece, piebilstot, ka kaza dienā apēd līdz pat diviem kilogramiem kombikoruma.
Kazas gaļas patēriņa tradīcijas pie mums vēl tikai veidojas, tāpēc kazkopjiem ir jārēķinās, ka lielāku pieprasījumu pēc tās varēs izjust tikai pēc kāda laika. Kristīne pati kazas gaļu raksturo kā gardu un saka, ka viss atkarīgs no pagatavošanas procesa, tomēr arī te paveras labas biznesa iespējas, vien pie produkcijas realizēšanas, kazas gaļas popularizēšanas pašiem jāpiestrādā.
Kommentare