Lai gan daudzviet Latvijas laukos vēl saglabājas liels mitrums, sausākajos Vidzemes reģionos jau sākušies virsmēslošanas un pavasara sējas darbi.
Pašlaik lauku mēslošanas darbi noris uz auzu sējumiem un viengadīgās airenes platībām. Pārsvarā visas Priekuļu pētniecības centra zālaugu un ziemāju platības jau nomēslotas.
“Lietojam komplekso mēslojumu. Beidzot stāvoklis uz laukiem ir apmierinošs, vējš laukus ir apžāvējis un mitro lauku tikpat kā vairs nav. Jautājums ir tikai par gaidāmajiem laikapstākļiem, tāpēc steidzam apdarīt visus darbus, cik nu vien iespējams. Arī miežu selekcijas grupa bioloģiskajā augsekā ir uzsākusi savus sējas darbus. Atliek cerēt, ka nelīs, jo vēsais laiks tā neuztrauc, kā lietavas, tomēr laika prognoze nav iepriecinoša un var gadīties, ka tekošie sējas darbi atkal iekavēsies. Ja lietus tikai parasinās, iesākto turpināsim, ilgāk gan negaidīsim. Mums ir tehnika ar priekšējo vertikālo frēzi un, ja lauks ir šā gada arums, tad sēja noris veiksmīgi. Arī pērnā gada rudens arumus jau esam nošļūkuši, tagad liekam virsū minerālmēslus un pašus problemātiskākos laukus, no ph viedokļa, apstrādāsim ar ātrās iedarbības granulēto kaļķi. Kā pabeigsim šos darbus, ķersimies klāt pie ziemāju un zālāju ecēšanas,” skaidro Ilona Alekse, Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Sēklkopības daļas vadītāja, galvenā agronome.
Bijām nobažījušies, ka mūs gāzīs riņķī ar sēklas pieprasījumu, gaidījām lielāku interesi no Latgales puses, bet vēl arvien ir klusums.
Agronome vēsta, ka pētniecības centra tehnika savesta kārtībā un cilvēki jau sailgojušies pēc zemes darbiem. “Salīdzinoši ar citiem gadiem, šogad druvās izejam vēlāk. Vēl nedēļu divas atpakaļ zeme bija “nedzīva”, aršana noritēja smagnēji. Drīz sāksies miglošana, bet jāpagaida, kad pierims vējš. Skatīsimies, lai paliek nedaudz siltāks, jo tik vēsas naktis kā tagad, augam rada stresu, tāpat kā pats herbicīds,” saka I. Alekse.
Jau rudens nogalē, pēc izsludinātās krīzes situācijas graudkopībā, tika lēsts, ka pavasarī būtiski palielināsies pieprasījums pēc sējas materiāla, īpaši jau Latgales reģionos. Agronome sarunā apstiprināja, ka Priekuļu pētniecības centrs bija gatavojies sliktākajam scenārijam, taču situācija ir normāla un par izmisīgu pieprasījumu pēc labības sēklas nevar runāt.
“Bijām gatavojušies, ka pieprasījums būs lielāks, bet sūdzēties par to, ka mēs būtu palikuši ar lielu sēklas pārpalikumu arī nevaram. Iekrājums tika veidots ne tikai no pērnā gada sēklas, bet arī no 2017. gada ražām. Pašlaik gandrīz visas labības ir izpārdotas, piedāvājumā palikusi tikai zālāju sēkla. Tirdzniecība vēl turpināsies, jo ir sugas, kuras sēj stipri vēlāk. Bijām nobažījušies, ka mūs gāzīs riņķī ar sēklas pieprasījumu, gaidījām lielāku interesi no Latgales puses, bet vēl arvien ir klusums. Tie zemnieki, kas bija atbraukuši stāstīja, ka Latgalē vēl ir pārmitri un neapstrādāti lauki, ka daudzi saimnieki atrodas finansiāli grūtākā situācijā, vai mitro lauku dēļ nezina, ko īsti pasākt. No mūsu selekcijas laukiem, kādi 7% platību arī bija tādas, kuras nācās iestrādāt augsnē, taču Vidzemi ar Latgali nevar ne salīdzināt,” stāsta I. Alekse, piebilstot, ka pie mums ziemāju lauki vietām varēja būt labākā stāvokli, tomēr tie nav tik peļami, lai tos vajadzētu uzart.
Foto: Marta Martinsone - Kašs
Comments