Amatas novada Skujenes pagasta “Tiltiņos” rūpējas par zirgiem. Saimnieces Līgas Ezeriņas meita Ilze gan kopj savus, gan rūpējas par citu zirgiem, kas saimniecībā nodoti pansijā.
Sākās ar palīdzību kaimiņiem
Saimniecībā brīvi staigā mājputni, kūtiņā dzird blējam aitas, bet zirgi tik pabāž galvu pa staļļa vārtiem, ievelk nāsīs apkārtnes smaržas un pazūd atpakaļ stallī. “Kad zirgi grib, dodas pļavā, kad tiem pa karstu un dzeļ dunduri, slēpjas mežmalā vai, tā kā tagad , dzīvo pa stalli. Zirgi ir mans bērnības sapnis, ko izdevies īstenot,” saka Ilze Ezeriņa, Līgas meita.
Pirms 13 gadiem kaimiņi “Laiviniekos” esot nodarbojušies ar zirgu audzēšanu, tur bijuši 30 zirgi, brīvajā laikā Ilze palīdzējusi ierīkot aplokus. Par centīgu darbu saimniece Ilzei uzdāvinājusi Grosvegu - Latvijas sporta šķirnes ķēvi, kura jau desmit gadu ir Ilzes prieks un acuraugs.
“Grosvega nebija iejāta, tāpēc nācās piestrādāt. Iejādes esence nav izcīnītās balvas, bet gan pats treniņu process. Jātniekam nav lielāka apbalvojuma par brīdi, kad, strādājot ar sarežģītu vai nemotivētu zirgu, izdodas sasniegt tā spēju virsotni. Tagad cilvēki arvien vairāk saprot, ka zirgu nevajag “lauzt”, bet jāstrādā ar sajūtām pat enerģiju līmenī. Un tad var tikai pabrīnīties, cik veiksmīgi izdodas panākt, lai dzīvnieks jātniekam uzticas, lai klausa. Protams, zirgi ir dažādi, katram savs raksturs. Mūsu zirgus varētu raksturot trīs vārdos- mierīgi, ziņkārīgi un katrs ar savu odziņu,” paskaidro Ilze un piebilst, ka šis dzīvnieks ir smalks, graciozs un jūtīgs. “Jātniekam jāmāk pielāgoties, man ir svarīgi, lai zirgs jūtas labi. Cenšos panāk harmoniju, tādu stāvokli, kad dzīvnieks pats labprāt pilda komandas.”
Jābūt drosmei un pacietībai
Šobrīd “Tiltiņos” ir divi pašu zirgi un viens pansijas ērzelis, taču daudzo gadu garumā Ilze jau uzkrājusi pietiekami lielu pieredzi, lai ar zirgu iejādi nodarbotos profesionālā līmenī. “Cilvēki mani atrod, vaicā, vai varu palīdzēt. Pagājušajā gadā braucu uz Kosu palīgā vienai saimniecei iejāt zirgu, bet šogad nolēmu nedaudz atvilkt elpu un vairāk pievērsties saviem. Darba daudz. Turklāt šurp brauc tūristi, grupas ar bērniem, visi vēlas jāt. Citreiz paši piedalāmies pasākumos, tāpēc ar zirgiem visu laiku jāstrādā,” stāsta Ilze.
Cilvēki mēdz sacīt, ka zirgs ir smags, sarežģīts vai pārlieku jūtīgs, taču Ilze uzskata, ka dzīvnieka sniegumu un fiziskās iespējas ietekmē tā uzbūve, veselība vai iepriekšējā treniņu pieredze. “Strādājot ar zirgiem, nepieciešama drosme un pacietība. Lai to kārtīgi iejātu, vajadzīgs vismaz gads, tātad lietas nedrīkst sasteigt. Būtiski iegūt zirga uzticību, un pie neveiksmēm nevis atmest ar roku, bet piecelties un kāpt atpakaļ sedlos. Man pašai nav neviena locekļa, kurš nebūtu lauzts. Mamma jau tādās reizēs dusmojas, kam man tos zirgus. Bet tad uztraukums pāriet un viņa saprot, ka nav nozīmes dusmoties, jo tāpat neko nevar mainīt. Zirgiem vienmēr ir īpaša vieta manā sirdī.” tā Ilze.
Zirga cena un vērtība
Pagājušajā gadā Ilze ar zirgu Aģents piedalījās jāšanas sacensībās. Tās dzīvniekam bijušas pirmās sacensības, visi uzvaras lauri vēl tikai priekšā. Viņa piekrīt, ka zirgu audzēšana un jāšanas sports ir dārgs, pat ekskluzīvs pasākums. Īpaši dārgs ir ekipējums, taču par pašiem zirgiem runājot, to cenas atkarīgas no dzīvnieka ciltskoka, vecuma, veselības stāvokļa un apmācības pakāpes.
Dārgāki būs zirgi, kas sevi sacensībās jau pierādījuši. Zirga vai kumeļa cenu arī var noteikt saimnieka izpratne par to, cik liela summa viņaprāt ir daudz. “Jā, var nopirkt labu zirgu par zemu cenu, bet lielākoties tas tomēr ir retums. Ja sludinājumā minētā cena ir 600 eiro, man vienmēr rodas jautājums, kas ar to zirgu nav kārtībā, vai tam ir kādas veselības problēmas?”- atklāj Ilze un piebilst, ka labs, iejāts zirgs vidēji maksā, sākot no diviem tūkstošiem eiro.
Prot apkalt kumeļu
Caur Ilzes rokām gājuši daudzi pansijas zirgi. “Tā, uz ātru roku nemaz nevarēšu saskaitīt, bet mēs ņemam arī citu cilvēku zirdziņus pansijā. Atkopjam, piebarojam, ārstējām un rūpējamies. Daži savus zirgus paņem atpakaļ, citi īpašnieki neliekas ne zinis, un tā zirdziņš te paliek līdz savai pēdējai dienai. Piemēram, Rižikam paveicies, jo viņa saimniece jau trīs gadus regulāri brauc ciemos,” min Ilze. Vēl stallī rimti dzīvo Latvijas vezumnieks ērzelis Maļčiks.
Ilzei neviens darbs nav par smagu, jo atklājas, ka viņa prot gan zirgiem apgriezt nagus, gan dzīvniekus apkalt.To viņa esot iemācījusies “Laiviniekos” tajās reizēs, kad tur ieradies kalējs. “Lai gan zirgus apkalt protu, man to nevajag. Zirgi jāapkaļ pirms sacensībām tad, ja tie lec pāri šķēršļiem, kas augstāki par 120 cm. Dzīvniekam nagi jāgriež reizi mēnesī, bet tas atkarīgs arī no laikapstākļiem. Ja zeme ir sausa, tad nagi ir cieti un vairāk lūst. Arī veterinārārstu pieaicinām tikai “apkopes” reizēs, kad jāņem analīzes, attiecīgi- reizi trijos gados. Ar ikdienas situācijām tiekam paši galā, zināšanas un pieredze ir,bet, ja nav, tad būs,” smejas Līga ar Ilzi.
Ilze saka, ka tikai ar zirgkopību nopelnīt nevar, tāpēc viņa strādā algotu darbu citur. Taču, ja būtu pieci un vairāk zirgi,un ja mērķtiecīgāk strādātu, lai piedalītos sacensībās, darbotos ar kumeļiem, iejādi un tūrismu, ja ņemtu vairāk zirgu pansijā, tad varētu sākt domāt par peļņu. Pagaidām tāpat ir labi, kaut gan kopumā, protams, žēl, ka lauku ainavās šie cēlie dzīvnieki lēnītēm izzūd.
Savs zemes stūrītis un neatkarība
Uz “Tiltiņiem” Ezeriņu ģimene pārcēlusies pirms gadiem 20. Saimniecība noslēpusies tālu no ceļa un apdzīvotām vietām. Saimniece Līga Ezeriņa līdz šai dienai savu lēmumu, izvēlēties dzīvot nomaļa vietā, nenožēlo.
“Vēlējāmies lielāku brīvību, neatkarību, zemes stūrīti, ko lolot un apstrādāt. Doma par savu saimniecību gadu no gada tikai pieņēmās spēkā, līdz beigās iegādājāmies “Tiltiņus”. Māja bija sliktā stāvoklī, iepriekšējie iemītnieki daudz neko nedomāja par apkārtējo vidi, remontiem, tāpēc no sākta gala zinājām, ka darba būs daudz. Taču visaptverošais miers, paugurainā ainava un doma par lopiem, zirgiem un mājputniem atsver visas pūles,” saka Līga Ezeriņa.
Comments