Raunas pagasta piemājas saimniecība "Lejas Klinči" no visām pusēm apjozta ar žogu, bez atļaujas ienākt aizliegts. Pretī iznāk Ļubova Dmitrijeva, līdzi nesot bahilas. Apaujot kājas, iekāpjam speciāli novietotā vanniņā, kurā ievietots ar dezinfekcijas līdzekļiem piesūcināts paklājiņš. Visi piesardzības pasākumi uztverti nopietni, jo saimniecība nodarbojas ar cūku audzēšanu un sivēnu tirgošanu.
Cūkkopībai Latvijā ir sena vēsture, taču pēdējo gadu ekonomiskie un politiskie procesi atstājuši ievērojamu ietekmi uz nozari. Šķita, ka 2014. gada sākumā cūkkopībā parādījusies attīstības tendence, taču politiskās situācijas dēļ Krievija noteica embargo cūku un cūkgaļas eksportam no Latvijas, tūlīt ievērojami pazeminājās cūkgaļas Eiropas tirgū cena un radās pārprodukcija. Aizliegums ievest Krievijā ES dalībvalstīs ražoto lauksaimniecības produkciju, t. sk. cūku gaļas produktus, ir saasinājis konkurenci iekšējā Eiropas tirgū, izraisot ievērojamu cūku cenu samazinājumu. Joprojām intensīvi tiek meklēti jauni eksporta tirgi, bet tas nav ātrs un viegls process. Latvijai ir ierobežotas iespējas eksportēt cūkgaļu vai dzīvas cūkas, jo kopš 2014. gada 26. jūnija valstī ir konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Tas ir vēl viens faktors, kas pasliktina situāciju nozarē. ĀCM apkarošanai ir ieviesti ierobežojumi – zonējums pēc konstatētā, vai slimība ir atrasta tikai meža cūkām vai arī mājas cūku ganāmpulkā. Raugoties PVD interaktīvajā kartē, redzam, ka Ļubovas saimniecība atrodas otrajā karantīnas inficētajā teritorijā.
Viens no cūkkopības nozares attīstības indikatoriem ir sivēnmāšu skaits saimniecībā, un iepriekšminēto krīzi vieglāk pārlaiž sīksaimnieki. "Mūsu saimniecības apjomi nav milzīgi, taču tirgošana notiek visu laiku," stāsta saimniece. "Pašlaik kūtī atrodas 12 sivēnmātes, pāris nobarojamās cūkas, kuras turam, lai veikalā nebūtu jātērē nauda par gaļu. Vēl lepojamies ar diviem brangiem kuiļiem un burtiski dažas dienas atpakaļ piedzima desmit sivēni. Viens no kuiļiem mums ir tīršķirnes Landrases, bet otrs kuilis krustots Igaunijas bekons ar Djuroku un Landrasi. Vidēji sivēna cena tagad ir 3,80 par kilogramu, un tā ir pieņemama summa, jo piecas nedēļas vecs sivēns sver pāri par desmit kilogramiem. Taču mēs savus sivēnus noturam septiņas nedēļas pirms pārdošanas un tirgojam par 50 eiro," teic Ļubova.
Vislielākās rūpes ir par sivēnu veselības stāvokli, tāpēc mājinieki iepraktizējušies sivēnus vakcinēt paši, jo vetārsta pakalpojumi esot dārgi. Arī uz dezinfekcijas līdzekļiem tiek ietaupīts, jo, pēc viņu domām, svarīgākais ir nevis līdzekļu zīmols, bet cena un tas, lai līdzeklis ir efektīvs. "Kontrole brauc divas reizes gadā. Līdz šim nekādi būtiski pārkāpumi nav konstatēti. Bijuši pāris ieteikumi vai aizrādījumi, taču nekā liela. Pie rekomendācijām piestrādājot, esam droši, ka mūsu cūkām draudu nav un arī mēs nevienu neapdraudam. PVD Kontroli neuztveram kā bubuli, tieši pretēji, viņu vizīte ir mūsu pašu labā," pauž Ļ. Dmitrijeva, sakot, ka pagalms otro gadu apjozts ar žogu, taču pie tā jau pierasts, bet kūtī nevienu svešinieku neielaiž.
Vislielākās rūpes ir par sivēnu veselības stāvokli, tāpēc mājinieki iepraktizējušies sivēnus vakcinēt paši, jo vetārsta pakalpojumi esot dārgi.
"ĀCM noteikti ietekmējis cūkkopības nozari, to nevar noliegt. Jutām, ka tuvējā apkārtnē sāka likvidēt cūku fermas. Viena no tādām lielākām, ko zinājām, atradās Madonā. Tur saimnieks visu nolikvidēja, bet pēc gada veiksmīgi atjaunoja ganāmpulku. Tajā brīdī novērojām, ka parādās lielāks pieprasījums pēc sivēniem. Jau otro gadu cilvēki zvana, grib iegādāties rukšus, bet nākas atteikt, jo pieprasījums ir, bet nevaram nodrošināt piedāvājumu. Šurp ierodas gan pastāvīgie klienti, gan jauni pircēji. Reizēm pat brīnāmies, kā mūs atrod. Liela interese par cūkām ir no latgaļiem. Klienti priekšroku dod pavasara metieniem, jo pa vasaru vieglāk nobarot. Arī biodrošības noteikumos rakstīts, ka nedrīkst turēt govis kopā ar cūkām, tad nu izmanto to priekšrocību, ka govis palaiž ganos, un tikmēr nobaro cūkas, bet rudenī, kad govis nāk iekšā, cūkas nokauj. Līdz ar to nav jātaisa atsevišķa novietne un jābaidās, ka govis varētu no ganībām atnest vīrusu," skaidro saimniece.
Pēdējo gadu laikā reti kurš klients interesējies par kuplāku sivēnu skaitu: "Pārsvarā pērk pa diviem trim sivēniem. Pat pilsētnieki ir ar mieru samaksāt, lai tikai ome laukos suķi nobaro. Vienu brīdi cilvēki cūkas tikpat kā neturēja, jo lētāk bija ieiet veikalā un gaļu nopirkt uz atlaidēm, taču tagad veikalu klienti vēlas zināt, ar ko cūka barota un vai ruksis bijis laimīgs, veselīgs. Arī mēs savā saimniecībā cūkām dodam nedaudz zaļo zāli, ko saplūcam pagalmā, kartupeļus, graudus un kombikormu. Tad gaļai pavisam cita garša," piebilst saimniece, uzteicot, ka par viņu sivēniem līdz šim bijušas labas atsauksmes, jo kā jau krustojumiem tiem ir labāka imunitāte. "Cilvēki meklē tādas šķirnes sivēnus, kur rezultātā ir gan liesumiņš, gan nedaudz speķītis."
Vienu brīdi cilvēki cūkas tikpat kā neturēja, jo lētāk bija ieiet veikalā un gaļu nopirkt uz atlaidēm, taču tagad veikalu klienti vēlas zināt, ar ko cūka barota un vai ruksis bijis laimīgs, veselīgs.
Saimniece skaidro, ka lielu lomu cūku tirgošanā nosaka arī riska zonējums. "Mēs drīkstam pārdot sivēnus tikai uz tām pašām zonām, kas atbilst mūsējai. Viss notiek stingrā vetārstu un PVD kontrolē. Tikko nodevām cūkām analīzes, un viss ir kārtībā. Mūs šie zonējumi neierobežo, jo esam salīdzinoši mazi. Tas vairāk skar lielos audzētājus, kam ir 50 sivēnmātes un vairāk. Ja tādā situācijā jālikvidē ganāmpulks, tad tiešām ir skumji. It kā runā par kompensācijām, taču vai to iespējams kompensēt, es gribētu apšaubīt."
Nobeigumā gribētu teikt, ka arī Dainis Arbidāns, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultants-eksperts veterinārmedicīnā, ziņojumā min, ka prognozēt nozares pozitīvu atveseļošanos pašreizējos apstākļos neesot iespējams, jo situāciju Latvijas cūkkopības nozarē pasliktina jau iepriekš minētais ĀCM.
Commentaires