Lauksaimniecības Datu centrs lopkopjiem piedāvā divu firmu krotālijas - Caisley un Allflex. Iegādāties var elastīga plastikāta, plastikāta un elektroniskās krotālijas papildapzīmēšanai. To cena jaunam komplektam liellopiem svārstās no 2.96 eiro, līdz 4.94 eiro. Turpretī atjaunošana, ja liellops plastikāta krotāliju pazaudējis maksā 1.71 eiro. Šāda obligāta dzīvnieku apzīmēšana un reģistrēšana jāpilda arī aitām, kazām un cūkām. Te krotāliju piedāvājums ir nedaudz plašāks, arī cenas atšķiras, tomēr maksa par vienu jaunu komplektu svārstās no 1.08 eiro līdz 2.82 eiro, savukārt atjaunošana izmaksā 0.48 centi par vienu gabalu. Jaunpiebalgas lopkopji vairs nevēlas ilgāk klusēt un saka, ka krotāliju atjaunošana ir kārtējā naudas iegūšanas mašīna.
“Ne mums vienīgiem šāda problēma. Esam runājuši ar lopkopjiem no malu malām, visi šķendējās par krotāliju zemo kvalitāti. Tās vienkārši izkrīt, turklāt nepārtraukti. Mēs tik spējam maksāt par krotāliju atjaunošanu,” saka Jaunpiebalgas novada, Zosēnu pagasta “Mazvieķu” saimnieki Gunārs un Laima Ciekuržņi. Viņi nodarbojas ar aitkopību un ar šīm likstām cīnās no pašas pirmās dienas.
Līdzīga pieredze ir arī kaimiņam Mārim, kurš par šo problēmu bija gatavs runāt ar Druvu, pieminot tikai vārdu. Māris nodarbojas ar gaļas liellopiem, tāpēc viņa gadījumā izmaksas par atjaunošanu ir kārtīgs cirtiens pa saimnieka kabatu. “Gribētu redzēt konkrētus skaitļus no Latvijas Datu centra, kaut par pēdējo gadu - cik daudz atjaunošanas pieteikumu bijis pa grupām, attiecīgi piena lopiem, gaļas lopiem, aitām un cūkām. Tie skaitļi daudz atklātu, bet, cik paši esam mēģinājuši noskaidrot nav nedz statistikas, nedz informācijas,” bilst Maris, uzsverot, ka, viņaprāt, te slēpjas kārtējais bizness uz zemnieku rēķina. Pēc saimnieku domām tiek iepirkts lētākais produkts, ar apšaubāmu kvalitāti un faktiski nav citas izvēles, kā tikai spēt krotālijas atjaunot, par to nemitīgi maksājot.
“Mazvieķu” saimnieki atzīst, ka alternatīva varētu būt elektroniskās krotālijas, taču sarunā uzsver, ka ne jau katra saimniecībā tādas var atļauties: “Jo elektroniskām krotālijām ir cita cena un papildus jāinvestē līdzekļi speciālā iekārtā, kas informāciju nolasa. Aitkopji bijuši ārzemēs un runājuši ar citiem aitkopjiem vecajās Eiropas valstīs - tie brīnās, ka krotālija vispār var izkrist. Tur ar šādām problēmām necīnās, jo krotālijas ir kvalitatīvas un problēmu nav.”
Es te saredzu slēptu biznesu, kāpēc vispār krotālijas negatavot no tualetes papīra?
Vaicājot, vai problēma nevarētu būt nemākulīgā ielikšanā, saimnieki ar uzskatāmu piemēru noliedz tādu varbūtību, jo krotālija izkrīt tāpēc, ka plastikāts vidusdaļā vienkārši pārlūzt. “Manā liellopu ganāmpulkā ir ap 300 astēm. Kopš 2006 gada tikai divām govīm ir izplēstas ausis, tātad krotālija turējusies cieši, pārējie desmiti krotālijas, kas gadu garumā mainītas, ir vienkārši izkritušas,” bilst Māris, sakot, ka jau pēdējo triju mēnešu laikā krotāliju atjaunošanā iztērējis ap 50 eiro. ”Bet es varu garantēt, ka jau pēc pāris nedēļām atkal kādam lopam krotālijas būs pazudušas. Mūs kontrolē dažādas iestādes, brauc inspektori, bet viņus tas neinteresē. Viņi tikai piefiksē, ka krotālija nav un piespriež soda sankcijas. Viss tiek noziņots Lauku atbalsta dienestā (LAD) un platību maksājumiem automātiski desmit procentu samazinājums. Tātad, ja saimniecībā atbalsta apmērs ir 4 000 eiro un pēc soda sankcijām 400 eiro tiek atvilkti vienas krotālijas dēļ, tas ir drastiski. Es te saredzu slēptu biznesu, kāpēc vispār krotālijas negatavot no tualetes papīra?”
Laima piebalso vīriem, sakot, ka aitas krotālijas visvairāk pazaudē ziemas periodā, kad dzīvojas pa sienu. Lai arī Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori dažbrīd esot pielaidīgāki, dzirdēti kaimiņos uzliktie sodi līdz pat 900 eiro. Māris turpina stāstot, ka arī atjaunošanas process nupat sarežģīts līdz maksimumam, “ja iepriekš LDC varēja veikt avansa maksājumu un krotālijas iegādāties ātri, tad tagad šis process samākslots un birokratizēts līdz absurdam. Notiek viena vienīga papīru bīdīšana, elektroniskā ņemšanās un pie krotālijām tiekam tikai pēc trīs nedēļām. Kas tas par absurdu! Gaļas lopi neuzturas vienā pļavā visu laiku, ganības mainās, taču ko neprasa dzīvnieka notveršana, ierobežošana un nofiksēšana. Tas nav tik vienkārši kā LDC ierēdņiem šķiet. Man ir jāatrod pieci spēcīgi vīri, kas vispār tam lopam tuvosies. Krotāliju ielikšana gaļas liellopam ir komplicēta un rupji rēķinot, beigās vienas krotālijas ielikšana man izmaksā ap 50 eiro, jo pa brīvu neviens tam lopam netuvosies. Tā vien gribas LDC speciālistus uzaicināt ciemos, parādīt ganības un likt, lai paši tās arī sasprauž-gribētu redzēt, kas no tā iznāktu.”
Savukārt Ciekuržņi stāsta, ka ir neizpratnē par termiņiem, kad jāapzīmogo jēri: “LAD normatīvajos aktos paredzēts, ka jēram 21 dienā jābūt krotālijai, Aitu audzētāju asociācija saka, ka tas jādara 31. dienā, bet LDC saka, ka 21. diena ir pats pēdējais brīdis, faktiski būtu jāapzīmē uzreiz pēc jēra piedzimšanas, taču tas atsaucas uz jēra veselību. Mēs audzējam tīršķirnes aitas un tik mazam jēram iespiežot krotāliju, austiņas nokarājas, nav skaistas, kā to paredz šķirne. Pie mums brauc speciālisti un pārmet, kāpēc aitas neizskatās kā paredzēts, tās tiek brāķētas.”
Krotāliju ielikšana gaļas liellopam ir komplicēta un rupji rēķinot, beigās vienas krotālijas ielikšana man izmaksā ap 50 eiro, jo pa brīvu neviens tam lopam netuvosies.
G. Ciekurznis atzīst, ka tīršķirnes aitām ir nepieciešamas krotālijas, taču saskata naudas izmešanu gaļas vai brāķēto jēru apzīmēšanā, ja tie tik un tā pēc trīs mēnešiem tiek kauti apēšanai: “Šī sistēma būtu jāpārskata, jo tas viss ir ne tikvien lieks darbs, bet arī līdzekļi. Ja uz 100 šādām aitām ir 170 jēri, tad tie ir arī 170 eiro, piebilstot, ka saimnieks ir izgājis kursus un ir pilntiesīgs pats iespiest krotāliju, bet ja šādas apliecības nav, vēl jāpiesaista un jāmaksā veterinārārstam un tie jau ir citi skaitļi.”
Vēršoties LDC un taujājot jebkādu informāciju saistībā ar statistiskiem rādītājiem, kas atspoguļotu pieteikumu skaitu vai iekasētos līdzekļus atbildi neesam saņēmuši, taču ceram, ka drīzumā kāds no ierēdņiem atradīs laiku, lai vismaz izskaidrotu, vai krotālijas, kuras lieto mūsu zemnieki maz ir paredzētas mūsu laikapstākļiem, ja reiz ziemā plastikāts pie mīnusiem lūzt kā salmiņš, bet vasarā atgādina košļājamo gumiju, turklāt uzdrukātie skaitļi saulē izbalē atstājot saimnieku zīlnieka lomā.
Commentaires