Smiltsērkšķu raža Latvijā padevusies laba, bet, par nožēlu audzētājiem, samazinājušies eksporta apmēri. Daļu Latvijas audzētāju iecerēto tirgu atņēmuši Rumānijas smiltsērkšķu audzētāji, kas pēdējos gados sekmīgi apgūst Eiropas Savienības (ES) līdzekļus lauksaimniecībai.
Skujenes pagasta “Pūpoliņos” pērn iestādīti 1250 smiltsērkšķu stādi. Saimniece Gunda Kazerovska pastāstīja, ka lauka ierīkošana ir roku darbs, kas paveikts kopā ar ģimeni un draugiem. Smiltsērkšķus audzē pēc integrētās sistēmas, kas nozīmē, ka rindstarpas ir jāpļauj, lauks regulāri jāapseko, jāskatās, vai krūmiem nav slimības, kaitēkļi.
“Integrētajā audzēšanā kombinē bioloģiskās metodes ar ķīmiju, ja vajag,” saka Gunda un piebilst, ka pašlaik Eiropā negantus postījumus smiltsērkšķu plantācijām nodara raibspārnmuša. Pret šo kukaini esot iespējams cīnīties, izmantojot ķīmiskus preparātus, taču tiek lēsts, ka šis būšot pēdējais gads, kad šo aizsardzības līdzekli atļaus izmantot: “Tas nozīmē, ka viss vēl nav galā. Tirgus ir tirgus. Visur ir konkurence, ir savi kāpumi un kritumi. Var gadīties, ka vienā gadā mums klājas labāk, citā rumāņi mums aizies pa priekšu. Pateicoties mūsu vēsajam klimatam, pie mums daudzi smiltsērkšķiem kaitīgie organismi neattīstās, tādēļ augu aizsardzības līdzekļi jālieto mazāk. Taču rumāņu ienākšana šajā tirgū kā nopietniem spēlētājiem ir labs signāls nākotnes politikas plānotājiem, lai labi pārdomātu, kam un cik daudz atvēlēt no atbalsta budžeta.
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs intervijā žurnālam “Agrotops” minēja, ka jau tagad lauksaimniecībā vērojama tradicionālo produktu pārprodukcija, samazinās ieņēmumi, jo saražotais nereti jāpārdod zem pašizmaksas, tāpēc tagad lauksaimnieciskie ražotāji mudināti domāt par nišas produktiem. Ja ES finansējums vēl tiks piešķirts kādas jau esošas un eksporta tirgu iekarojušas kultūras audzēšanai, tirgus būs pārsātināts un peļņas nebūs, cietīs visi. Mēs esam vienotā tirgū, kur pastāv noteiktas likumsakarības. Izmainot vienu aspektu, mainīsies visa ķēdes reakcija, tāpēc politika jāplāno tālredzīgi un gudri.”
Pašlaik “Pūpoliņos” uz lauka ir divas smiltsērkšķu šķirnes – ‘Marija’ un
‘Lords'. Gunda cer, ka pavisam drīz no hektāra izdosies iegūt vismaz četras tonnas ogu.
Smiltsērkšķu audzētāju apvienības valdes loceklis Andrejs Brūvelis kritizē Rumānijā audzētās ogas. Tām esot zemāka kvalitāte, taču atzina, ka tur audzētās maksā lētāk nekā Latvijas, kaut mūsu precei ir labāka kvalitāte.
“Rumānijā audzētās šķirnes kvalitātes ziņā ne tuvu nestāv t Latvijas šķirnēm. Tur audzētās smiltsērkšķu ogas ir sīkākas, mazāk sulīgas, kā arī garša nav tik laba kā Latvijā augušajām," uzsvēra A. Brūvelis, piebilstot, ka Rumānijā smiltsērkšķiem ir arī samērā neilga selekcijas vēsture, kamēr Latvijā smiltsērkšķu šķirnes tiek selekcionētas jau vairāk nekā 30 gadus un ir vairāk novērtētas.
Apvienības pārstāvis skaidroja, ka Eiropā smiltsērkšķi ir maz zināma kultūra, bet pārstrādāji, kas novērtē kvalitāti, ir gatavi pirkt Latvijas smiltsērkšķus par augstāku cenu, tomēr vairākums uzpircēju un pārstrādātāju priekšroku dod zemajām cenām.
Tikmēr vietējais tirgus lēni un vienmērīgi paplašinās. Līdz šim smiltsērkšķu audzēšanas platībām Latvijā ir tendence palielināties par apmēram 100 hektāriem gadā. Taču šogad rumāņu radītās konkurences dēļ daži smiltsērkšķu audzētāji jau sāk apšaubīt, vai vērts turpmāk audzēt šo kultūru. Taču tādām saimniecībām, kas uzņēmējdarbību plāno ilgtermiņā, rumāņu radītā konkurence neesot šķērslis.