Līgatnes novada SIA “Līgatnes ābele” agronome Gaida Grava teic, ka šogad padevusies ļoti laba aveņu raža – ja sausums paskādēja zemenēm un ar meža veltēm arī ir kā ir, tad ar avenēm viss ir vislabākajā kārtībā – to ir salīdzinoši daudz un ogas, neskatoties uz sausumu, nemaz nav tik sīkas. Tas nozīmē, ka šī vasara ir īstais laiks, lai papildinātu savu veselīgo produktu krājumus.
Uzņēmuma darbinieki, jeb kodoliņš deviņu cilvēku sastāvā, darbojas kā atspoles. Vieni sver, citi pieņem telefona zvanus, vēl kāds ierāda lasāmās aveņu rindas, uzrauga kārtību. No astoņiem hektāriem aveņu plantācijas uzņēmums šogad plāno ievākt piecas tonnas aveņu ražu.
Ik pa laikam pagalmā iebrauc privātās mašīnas, cilvēki izkāpj ar tukšiem traukiem. “Ļaujam klientiem pašiem lasīt avenes un brīnāmies, ka pašlasīšanai ir tik liela piekrišana. Šogad, kā nevienu gadu, brauc līdz šim neredzēti lasītāji. Čaklākie klāt jau septiņos no rīta, pa pāris stundām pielasa deviņus kilogramus. Cilvēkiem patīk lietderīgi izmantot atvaļinājuma laiku, daži brauc ar visiem bērniem. Iedzīvotāji aizvien vairāk uzmanības pievērš tam, kas ir ēdienkartē. Starp pašmāju un citur audzēto izvēlas mūsu preci,” saka G, Grava
Ļaujam klientiem pašiem lasīt avenes un brīnāmies, ka pašlasīšanai ir tik liela piekrišana.
Pagājušajā ziemā avenes tikai pavisam nedaudz apsala, bet toties karstuma dēļ agrāk izziedēja. “Tā kā vēl divas nedēļas un aveņu laiks būs garām,” saka agronome, piebilstot, ja klienti paši lasa, tad ogu cena ir divi eiro kilogramā. Ogas ir tīras, sulīgas, smaržīgas un saldas. “Līgatnes ābele” ir integrētās audzēšanas saimniecība un avenes šogad miglotas tikai vieun reizi vēlu vakarā, nodrošinot vides aizsardzību un rūpējoties par cilvēku veselību.
Taujājot steidzīgajiem lasītājiem, kāpēc viņi neizvēlās vieglāko ceļu un nepērk avenes tirgū, saņemam atbildi, ka te tomēr esot savādāk. Pats priekš sevis strādā rūpīgāk, ogas nav tik samīcītas un lasot arī vēderam tiek savs prieks. “Mēs jau smejamies, ka pašus arī vajadzētu nosvērt pirms un pēc lasīšanas, ne tik tos traukus vien,” smej kāda māmiņa, atklājot, ka viņa nodarbojas ar kūku cepšanu, tāpēc vizuāli skaistas ogas viņai ir īpaši svarīgas.
Pats priekš sevis strādā rūpīgāk, ogas nav tik samīcītas un lasot arī vēderam tiek savs prieks.
Uzņēmums aveņogas tirgošanai nekur netransportē, tā vietā pasūtījumus pieņem uz vietas: “Mums ir noslēgts līgums ar vīnu darītavu, tāpat ar Līgatnes Rehabilitācijas centru. Nododam ogas vietējam bērnudārzam, tagad Cēsu pansionātam. Pēc aprēķiniem redzam, ka trīs tonnas jau nolasītas.”
Nākamās rindā gaida jāņogas četru hektāru platībā, tad upenes. Pēc ogām sekos kartupeļi, āboli un pārējie dārzeņi - burkāni, bietes, sīpoli un kāposti. “Jāņogas būs daudz, bet tur ar realizāciju viss nav tā, kā vajag. Pašlaik uzpircēji kūtri, laikam izpēta tirgu, bet, kad sāks pieņemt un, ja raža būs liela, sitīs zemē cenu,” tā G. Grava.
Pavasaris bija ļoti sauss un tas atstāja savu ietekmi uz visiem dārzeņiem. Agronome stāsta: “Pat pa Jāņiem cīnījāmies ar ravēšanu. Bietes izdevās labi nomiglot, tās mēs neravēsim ar rokām, tikai ar vagošanu.” Ogu laiks ir īss, tāpēc tieši tagad ir jānovērtē iespēja iegādāties tīru un veselīgu produkciju.
Vaicāta vai ogu audzēšana ir ienesīgs bizness, agronome saka, ka viņasprāt viss atkarīgs no noieta tirgus, taču, ja par realizāciju laicīgi padomāts, tad jā. “Katrs gads nedaudz atšķiras. Ja šis nebūs ābolu gads piemājas dārziņos, tad mums būs veiksmīgs gads, ja visur labas ražas, tad gads vērtējams dalītām jūtam, taču mums ir aukstuma kameras un tāpēc ābolus var realizēt visu ziemu. Trakākais šajā lauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā ir neprognozējamība, jo neko uz priekšu nevar paredzēt. Ne tu zini, vai izdosies piegādāt tik, cik atrunāts līgumā, ne to kāda būs cena un laikapstākļi. Katrs gads nes līdzi dažādus riska faktorus, tāpēc viss jāpārdomā, jāparedz. Ja to cik ne cik izdodas, tad var runāt par algām un peļņu.”
Ogu audzēšana ir ienesīgs bizness.
Sarunas laikā G. Grava paspēj atbildēt uz jautājumiem, ar vienu roku vadīt mašīnu ar otru runāt pa telefonu un riktēt lietas. Kā viņa par sevi teic: “Esmu trīs vienā. Katrs no mūsu kodola darbiniekiem ir cilvēks-orķestris. Grāmatvede neatnāk papēžu kurpēs un nedara tikai papīra darbus. Šajā laikā viņa pieņem ogas, sver tukšo taru, rūpīgi pieraksta, cik salasīts. Neviens nedara tikai savu lietu, kaut ko specifisku tāpēc, ka tā darba attiecību līgumā ierakstīts. Mums tas ir dzīvesveids, mēs kolektīvs savādāk nemaz nemākam. Ja trīs dienas jāpasēž mājās, jau rodas sajūta, ka tev kāds visu prieku laupījis, bet daudziem šāds ritms šķiet par smagu. To redzam skatoties uz algotajiem sezonas darbiniekiem.”
Pilsētas bērniem vecāki labi pelna un paši senči nav lauku darbu darītāji, tāpēc bērns nezina elementāras lietas
Uzņēmums pieņem arī skolēnus vasaras darbos. Ir jaunieši, kas strādā līgumsaistībās un pelna par katru salasīto ogu un ir daži, kas pie strādā caur pašvaldību. “Te nu man jāsaka, ka līdz galam skolēnu nodarbinātība nav pārdomāta, jo kamēr viens jaunietis motivēts čakli strādāt un par katru kilogramu nopelna 68 centus, tikmēr blakus viens stāv un urbina degunu, jo zina, ka tā kā tā no pašvaldības saņems garantēto samaksu. Vispār gribas teikt, ka bērni neprot strādāt. Daļa no viņiem arī nav ieinteresēta, bet daļa tiešām nemāk. Nav prasmju. Pavisam niecīga saujiņa ir tādu, par kuriem prieks. Domāju, ka pilsētas bērniem vecāki labi pelna un paši senči nav lauku darbu darītāji, tāpēc bērns nezina elementāras lietas, jo viņam tas nav bijis parādīts, tātad tā nav gluži tikai viņa, bērna, vaina. Gribētu aicināt vecākus izmantot šīs palasīšanas kopā ar atvasēm, kaut vienu spainīti pielasīt, bet tā, ka bērns saprot, kas ir darbs un kā to dara. Citādi viņš muļļājas, ogas samīcījis, saspiedis stāv stundu pie trīs krūmiem un uz priekšu netiek, tad, protams, ka viņš ar nepatiku domā par lauku darbiem, bet to var darīt arī citādāk, tikai vajag parādīt. Diemžēl šajā periodā mums (darbiniekiem) pašiem tik daudz darba, ka nav laika katram veltīt individuālu pieeju,” saka agronome.
G. Grava uz atvadām pastāsta kādu novērojumu, pēc kura vadoties nenogulēs veselīgo ogu ražu. Proti, pēc avenēm jāsāk taujāt liepu ziedēšanas laikā, jo pirmās aveņogas sāk gatavoties reizē ar liepziediem.
Comments