Ja tā padomā - daudzās lauku sētās līdzās govīm, cūkām un mājputniem audzē trušus, par to aizdomājos, kad, braucot Raunas virzienā, kādas viensētas pagalmā pamanu daudz trušu būru. Pie skaidrā saprāta saku, agrāk to tur nebija! O.k. - braucu aprunāties.
Raunas pagasta “Dzērvēs” Māra Jākobsona ganāmpulkā pašlaik ir ap 300 trušiem, taču visi ir šķirnes garauši, ar labu gaļas iznākumu. Līdz konkrētām šķirnēm saimnieks nonācis pakāpeniski.
SĶIRNES UN IZDEVĪGUMS
“Sākumā mums bija krustojumi un dažādi jaukteņi, bet esam sapratuši, ka jāpāriet tikai uz tīrām trušu šķirnēm.”
Māris tagad lepojas ar Franču Auntrusi, Burgundu, Kalifornijas un Jaunzēlandes kā balto, tā sarkano trusi. Tie visi ir vidējie gaļas truši izņemot Franču Aunu, tā ir lielā šķirne.
Esmu dzirdējusi, ka ar truškopību esot vērts nodarboties sākot ar 300 trušiem, taču Māris saka, ka tas gan vairāk atkarīgs no dažādām prasībām, kuras ievērojot, šāda komercdarbība vai nu atmaksājas, vai arī ir pa nullēm.
Pirmkārt, pie lielākiem apjomiem nepieciešama pašam sava kautuve, jo mājas kārtībā tālākai realizācijai trušus nedrīkst kaut.
Otrs veiksmes spēlētājs ir tirgus. Ganāmpulku skaita ziņā pavairot var ātri, tā nav problēma, bet jādomā kur realizēt
Ja grib iespraukties Rīgas restorānos vai veikalos, jābūt sertificētai kautuvei ar visām PVD atļaujām, jeb jāmeklē tuvākā kautuve, kas tādu pakalpojumu piedāvā. (Man tuvākā sertificētā kautuve, kurā kauj trušus esot Madonā.)
KAS TRUSĪTIM VĒDERĀ
Ielūkojoties būrīšos šie truši izskatās brangi un visnotaļ ar dzīvi apmierināti. Tie galvenokārt pārtiek no spēkbarības, siena un ūdens: “Es trušus divreiz dienā dzirdinu. Kad ir karstais laiks viņi ļoti grib dzert, it sevišķi mātes, kurām atnesušies trusēni. Tā ir obligāta prasība, kas jāielāgo.”
Ziemā truši tiek pie burkāniem un runkuļiem. Tos audzējot paši, bet zāli neviens no šiem trušiem nekad mūžā nav dabūjis.
Izrādās, ka līdz ar zāli, truši var dabūt visādas slimības.
Kas attiecas uz sienu-to varot pirkt no vietējiem zemniekiem, tā ir izdevīgāk un mierīgāk, nekā pašam skriet un nervozēt, kur ņemt tehniku un kā tagad visu savest šķūnī. O.k. tas der- īpaši, ja man sķūnītī ir tikai zāles pļāvējs.
Viens no galveniem uzdevumiem saimniecībā ir pasargāt ausaiņus no kaitēm. Tāpēc trušus divreiz gadā jāvakcinē. Tas, ka vienā naktī var aiziet bojā viss ganāmpulks, neesot nekāds mīts un tie nav joki.
“Paši to pieredzējām, kad ar vēdera slimību truši mira viens pakaļ otram. Tāpēc, lai vēderi stabili, ik pa divām nedēļām dodam joda šķidrumu pie ūdens,” saka saimnieks piebilsdams, ka tieši slimības ir galvenais iemesls, kāpēc viņš nepieļauj svešu truseņu viesošanos pie saviem trušu puikām.
VĒDERPRIEKI
Četrus mēnešus vecu trusi varot kaut vēderpriekiem. Pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka gada laikā viss ganāmpulks nomainās trīs reizes? “Ja viss ir normāli, laba šķirne, viss kārtībā ar ganāmpulka veselību, tad jā-trīs, četros mēnešos trusis var būt kaujams. Lielākā daļa truškopju kauj tādus trušus, kur gaļā iznāk 1,5 līdz divi kilogrami, es nekauju nevienu trusi, ja nav 2,5 un trīs kilogrami rezultātā, jo man tas nav izdevīgi. Uzskatu, ka trīs mēnešu vecs trusis ir nepieaudzis. Es to mazo trusīti noturu līdz sešiem mēnešiem un tad viņš man ir īstajā kondīcijā,” uzsver Māris.
CENAS
Pievēršot uzmanību truša gaļas cenām veikalā, jāteic, ka tas ir gaļas produktu dārgais gals.
Veikalā trusis maksā 8,70 eiro/kg, Rīgā 10 eiro/kg un vairāk.
Bioloģiski audzētie truši ir vēl dārgāki 12-14 eiro/kg.
Runājot par to, cik tad īsti maksā laba trušu mamma, saimnieks atbild: “Tas atkarīgs no šķirnes. Pēdējā trušu mamma, ko nopirku ar visiem papīriem, labiem ciltsrakstiem un teicamu iznākumu maksāja 45 eiro un tēvs 50 eiro, bet tas ir šeit pat Latvijā. Ja brauc pirkt ārpus robežām, cena var aizsniegties pat līdz 100 eiro par trusi.”
Ieminos, ka pērnajā vasarā apkārt klejoja sludinājumi, kuros aicināja cilvēkus pieteikties uz trušu audzēšanu ar vilinošu piedāvājumu- piešķirsim ganāmpulku, uzstādīsim būrīšus, iedosim barību un nopirksim gaļu. Viss šķita pārāk labi, lai būtu ticami, kur āķis? Truškopis šo pantiņu atpazīst: “Tie ir lietuviešu žuliki. Ja kāds tam piekritīs, viņi to cilvēku pakļaus līdz pēdējam, viņš tikai strādās un nopelnīt nenopelnīs neko. Mērķis štancēt trusēnus, seši metieni gadā. Nezinu, vai kāds uz to vispār ir piekritis, bet beigu beigās tur no solītās baltās naudas nekā nav. Pil-nī-gi nekā.”
Atvadoties, paliekam pie secinājuma, ka ar apdomu audzējot trušus iegūst gardu diētisku gaļu, vērtīgu mēslojumu, estētisku gandarījumu un skaistas kažokādiņas. Diemžēl, ar kažokādiņām gan esot tukšais numurs, jo nav vairs tie laiki, kad kantora dāmas pirka trušādas no kurām darināt mēteļus un cepures.
Comments