Piena ražošanai Latvijā nozīmīga slaucamo govju šķirne ir Latvijas brūnā (LB). Pēc pārraudzības datiem Latvijas brūnās šķirnes dzīvnieki ir ap 44% no kopējā skaita, taču nozīmīgu vietu ciltsdarba speciālistiem ieņem tieši LB un Latvijas zilā (LZ) govju tīršķirne. Tās vēsturiski veidojušās dziļā senatnē, par to liecina tautas dainas, kurās var pazīt gan Latvijas zilo, gan Latvijas brūno un pat Melnraibo un Sarkanraibo. Tās tad arī ir piemērotas vietējiem turēšanas apstākļiem. Latvijas brūnās govs šķirne tika apstiprināta 1922. gadā pirmajā lopkopības kongresā, kas notika Jelgavā.
Pēdējos 32 gados novērota strauja LB dzīvnieku skaita samazināšanās: 1985. gadā bija ap 500 000 šīs šķirnes govju. Izrādās, galvenais iemesls, kāpēc brūnaļas pazudušas, ir to zemais izslaukums, salīdzinot ar citu šķirņu govīm. Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” šobrīd ir lielākais Latvijas brūno ganāmpulks, bet visā Latvijā brūnaļu skaits ar šķirnei raksturīgajām īpašībām un gēniem, kas to atšķir no citām šķirnēm, ir pārsteidzoši mazs, 2017. gadā vien 152 dzīvnieki. Vēsturiskajā Cēsu rajonā Latvijas brūnās (vecā tipa) govis ir tikai Vecpiebalgas novada sešās saimniecībās, kopskaitā deviņas.
Brūnaļa Zanda
Taurenes bioloģiskajā zemnieku saimniecībā "Mīļumbricos" saimnieko ciltsdarbu speciāliste un lopkopības pārraudze Inese Āboliņa.
Šī izzūdošā šķirne jau ir eksotiska, tās populācija strauji sarukusi, tādēļ Latvijas brūnās govs ģenētikai speciālisti pievērsuši īpašu uzmanību
"Savu Latvijas brūno gotiņu Zandu nopirku no klienta. Zanda dzimusi 2007. gada 25. aprīlī. Tikko mūsu skaistulei apritēja 11 gadi, gotiņa jūtas ļoti labi. Tai ir astotais laktācijas periods, divus gadus sēklota divas reizes, pērējos sešus gadus pa vienai reizei. Mums saimniecībā ir gaļas lopu ganāmpulks, gadās, ka tajā kādai govij piedzimst dvīņi, tad otru teļu var pilnībā izzīdīt ar Latvijas brūnās palīdzību, jo tā necimperlējas. Ja gaļas lopu ganāmpulkā visiem teļiem ir zīdītājas, brūnaļa ģimeni pilnībā apgādā ar pienu. Domāju, šī govs ir kā radīta saimniecībām, kas nodarbojas ar mājražošanu, jo piena kvalitāte ir laba un mājas siers sanāk izcils.
Brūnaļa ir izturīgāka un mainīgajiem laika apstākļiem pielāgojas daudz labāk nekā Holšteinas govis. Latvijas brūnā (vecā tipa) nav selekcionēta lieliem piena izslaukumiem, tāpēc nav jāuztraucas par piena triekām un līdzīgiem sarežģījumiem. Arī ēdienkarte ir daudz pieticīgāka nekā citu šķirņu piena devējām. LB govij ir stipras kājas, mīlīgs raksturs, ilgs mūžs un vieglas dzemdības. Latvijas brūnajai ir līdzsvarota piena ražošana, tam ir augsts tauku saturs. Cilvēku prātos perinās mīts, ka par LB maksā ļoti lielas subsīdijas, tā noteikti nav. Turot LB, nekāds bizness nesanāk. Mēs Zandu turam minēto iemeslu dēļ, "genofonda maksājums" ir pēdējā vietā. Šī izzūdošā šķirne jau ir eksotiska, tās populācija strauji sarukusi, tādēļ Latvijas brūnās govs ģenētikai speciālisti pievērsuši īpašu uzmanību."
Latvijas brūnā ir vienīgā govs saimniecībā, kuras apsēklošanai aicina speciālistu
Zanda šogad var justies īpaši lepna, jo saviem saimniekiem atnesusi tīršķirnes dvīņus. I.Āboliņa skaidro, ka, piedzimstot dvīņiem, no kuriem viena ir telīte, otrs bullītis, teorētiski telītei neesot dzemdes, tāpēc to nevarot apsēklot: "Mēs telīti izaudzēsim apmēram līdz gada vecumam, un tomēr pārliecināsimies paši, būs vai nebūs pēcnācēji. Ja nebūs, lopiņa nākotne būs skaidra. Taču praksē esmu sastapusies ar izņēmumiem, tāpēc, pirms pieņemt lēmumu sūtīt jauno gotiņu uz gaļas kombinātu, pārbaudīšu - vai tiešām ir tā, kā grāmatā rakstīts."
Latvijas brūnā ir vienīgā govs saimniecībā, kuras apsēklošanai aicina speciālistu. Saimniece stāsta, ka Zandu līdz šim esot izdevies apsēklot ar pirmo reizi, taču nekad nevar paredzēt, vai tas izdosies sekmīgi. "Ja gotiņai būs zema enerģētika, ķermeņa bilance ir negatīva, govs ir slima, nav pareizi noteikts apaugļošanas laiks, trūkst mikroelementu, bijušas smagas pēdējās dzemdības, auglis var aiziet bojā. Turpretī, ja govs neslimo, tai ir normāla ēdināšana, apsēklošanai vajadzētu izdoties ar pirmo reizi."
Latvijas brūnā govs nav izvēlīga, taču tās uzturēšanas izmaksas atkarīgas no saimnieka attieksmes pret lopu: "Tā kā mēs Zandu nepiebarojam ar miltiem, cenšamies sagādāt zāles lopbarību tad, kad skābsienam, sienam ir visaugstākais proteīna saturs. Līdzko saimnieks dod zemas kvalitātes sienu, lopiņš jāpiebaro ar spēkbarību, tad izmaksas, protams, ir augstākas. "
Katrai dzīvai radībai iestājas laiks, kad tā savus resursus izsmēlusi. I. Āboliņa skaidro: "Latvijas brūnā govs ir ilgdzīvotāja. Papētot datubāzi, var atrast pat 14 gadus vecu brūnaļu. Ja govs jūtas labi un ir veselīga, to var aplecināt pat dzīves 12. gadā."
Skepse saimniecisku apsvērumu dēļ
Latvijas brūnās selekcija sākās 20. gadsimta pirmajā pusē, izmantojot vietējās govis un ievestos Dānijas sarkanās un Angleras šķirnes vaislas buļļus. Latvijas brūnās izslaukums standarta laktācijā bijis 5233 kg, tauku saturs pienā 4,48%, bet proteīna saturs 3,35%.
Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciāliste govkopībā Māra Baranovska paskaidroja, ka Latvijas brūno (vecā tipa) govi popularizēt grūti saimniecisku apsvērumu dēļ: "Tās turēšanu pat var nosaukt par patriotisku darbu, jo visu veco genofondu govis dod krietni mazāk piena. Līdz ar to mēs nevaram plaši reklamēt neizdevīgu darījumu, aicinot zemniekus audzēt tikai vecā tipa Latvijas brūnās šķirnes govis. Arī nodrošinātais atbalsts par vienu tīršķirnes Latvijas brūno ir mazāks nekā izmaksas." Lai saglabātu šķirņu daudzveidību un kādreiz nākotnē to varētu izmantot kā īpašu gēnu bāzi selekcijas vajadzībām, valsts atrod līdzekļus, lai subsidētu šo izzūdošo šķirņu saglabāšanu. Tāpēc Vecaucē tika izveidota ferma LB govīm, kas ļauj iegūt speciālus pārojumus, no kuriem tiek atlasīti LB šķirnes buļļi vaislai.
Ciltsdarbu speciāliste stāsta: “Atbalsta programmā brūnaļu saglabāšanai ir iesaistījušies 29 saimnieki no Kurzemes, Vidzemes, Latgales.” Tiesa, gadā atbalsta maksājums par genofondam atzīto LB slaucamo govi un teli, kas vecāka par sešiem mēnešiem, ir tikai 155 eiro.
Lai saglabātu šķirņu daudzveidību un kādreiz nākotnē to varētu izmantot kā īpašu gēnu bāzi selekcijas vajadzībām
Lai iesaistītos Latvijas brūnās govju šķirnes genofonda saglabāšanas ciltsdarba programmā, ar Lauku atbalsta dienestu jāslēdz līgums uz pieciem gadiem. Līgumā minētajos noteikumos teikts, ka Latvijas brūnās šķirnes dzīvnieka asinībai jābūt ne mazāk kā 50 %, bet atlikušos 50 % drīkst veidot ģenētiski radniecīgās Dānijas sarkanās un Angleras šķirnes.
Dzīvnieku piecu gadu laikā nedrīkst likvidēt, ciltsdarba programmas ietvaros attiecīgās govis un teles jāsēklo ar ik gadu speciāli nozīmēto genofonda bioproduktu. Dzīvnieku īpašnieks atbild par šo nosacījumu ievērošanu, pretējā gadījumā saņemtais finansējums jāatmaksā Lauku atbalsta dienestam.
Vairāk piena
M.Baranovska: "Jaunā tipa šķirnes apzīmējums saglabājies tas pats – Latvijas brūnā -, kaut gan jaunais tips veidots, izmantojot Dānijas sarkano, Vācijas sarkano, Holšteinas sarkanraibo, Zviedrijas sarkanraibo un Švices šķirni. Šī tipa govis, labi ēdinātas, vidēji laktācijā izdod 8000–12000 kg piena ar tauku saturu virs 4,20% un olbaltuma saturu virs 3,20%. Šodien tikai viena trešā daļa no slaucamajām govīm Latvijā ir Latvijas brūnās, visas ir ar ļoti lielu Holšteinas sarkanraibās un Holšteinas melnraibās šķirnes asiņu piejaukumu. Arī krāsa govīm bieži vien vairs nav brūna, bet tās ir sarkanraibas. Vecā tipa Latvijas brūnās šķirnes govis vairāk ir piemērotas nelielām saimniecībām un saimniecībām ar bioloģisko ražošanas virzienu. Pretstatā Holšteinas melnraibajām šķirnes govīm Latvijas brūnajām organisms ģenētiski ir izturīgāks, līdz ar to tām ir zemākas ārstēšanas, sēklošanas, ēdināšanas un citas izmaksas. Neskatoties uz to, pēdējā laikā pieprasījums pēc Latvijas brūnās šķirnes buļļu bioprodukta ir strauji samazinājies.
Jaunā tipa Latvijas brūnās šķirnes un Holšteinu sarkanraibo telīšu iegādi interesi izrāda pircēji gan no Turcijas, gan Aizkaukāza republikām
Daļa zemnieku LB un DS šķirnes govis intensīvi vairākās paaudzēs sēklo ar HS šķirnes buļļiem. Ja holšteinu asinība ir vairāk nekā 75 % , mainās pēcnācēja šķirnes nosaukums uz HS šķirni. Diemžēl pēcnācējs pēc savām īpašībām un ražības netbilst HS šķirnes kritērijiem . Šādas govis vairs nevarēs uzņemt arī ciltsgrāmatā, jo Holšteinas šķirne ir slēgta tipa šķirne, kuras izcelsmē ir pieļaujami tikai Holšteinas šķirnes dzīvnieki.
Interesanti, ka šogad par jaunā tipa Latvijas brūnās šķirnes un Holšteinu sarkanraibo telīšu iegādi interesi izrāda pircēji gan no Turcijas, gan Aizkaukāza republikām: "Viņi izpētījuši, ka tās telītes, kurām ir Latvijas brūnās gēni, ir izturīgākas un rūdītākas dažādos laika apstākļos."
Comments