LATVĀŅI NELAUKSAIMNIECĪBAS ZEMĒ

Lai gan pašvaldības un arī privātie īpašnieki saka, ka cītīgi cīnās ar latvāņiem, nevar nepamanīt, ka cīņas uzvarētāji ir latvāņi. Lieli, ziedoši milži vasaras periodā slejas daudzviet mūspusē: Cēsīs, Vaivē, Priekuļu novadā, īpaši jau Veselavā.

Tie, kuri paši cīnās ar Sosnovska latvāņiem, atzīst, ka tā ir ilga un grūta, arī dārga kauja. Tādēļ arvien vairāk pašvaldību aicina SIA “Integrētās audzēšanas skolas” pētniekus, lai informētu gan ierēdņus, gan privāto zemju īpašniekus par latvāņu ierobežošanu, izmantojot integrētās augu aizsardzības (IAA) metodes. Uzņēmuma dibinātāji un agronomi Inga Gaile un Guntis Gulbis atzina, ka viņu speciālistu komanda pēc valsts mežu apsaimniekotāja lūguma izstrādājusi jaunu un efektīvāku latvāņu apkarošanas metodi, kurai pateicoties mūsu mežos un laukos divu triju gadu laikā iespējams iznīdēt nevēlamos ciemiņus. Pašlaik pieprasījums pēc šīs latviešu atklātās metodes esot visās Eiropas Savienības valstīs, tagad uzdevums izstrādāt apkarošanas galvenās vadlīnijas, pēc kurām vadīsies arī pārējās valstis.

Lai ar pļaušanu panāktu rezultātu, būtu jāpļauj sešas reizes sezonā sešus gadus pēc kārtas, bet simtprocentīga rezultāta tomēr nebūs.

“Praktiskajā dzīvē integrētā augu aizsardzības metode, atbrīvojoties no latvāņiem, ir visefektīvākā. Īstermiņā un ilgtermiņā vislētākā, taču prasa ļoti daudz zināšanu. Esam izpratuši, kas tad īsti ir latvānis, kāds ir tā dzīves cikls, kad tas ir visvājākais un kad visspēcīgākais, kā tas izplatās un kad tieši jāveic apkarošana. Citās valstīs iztērēti miljoni, lai radītu efektīvāko līdzekli, taču pats augs ir maz izzināts, tāpēc rezultāti ir ļoti vāji. Mēs sākām ar pamatiem, ar pašu augu,” saka I. Gaile.

Lai apkarotu latvāņus, var izmantot sešas metodes: agrotehniskās, kas rada latvānim netīkamu vidi; fiziskās, proti, pļaušanu; ģenētiskās metodes; bioloģiskās metodes; ķīmiskās un regulējošās metodes. Līdz šim latvāņu ierobežošanā Latvijā un citviet pasaulē izmantotas tikai trīs - regulējošā, agrotehniskā un ķīmiskā metode -, taču ļoti nepilnīgi un izlaižot būtiskus soļus. Pašlaik no augu aizsardzības līdzekļiem rūpīgi izvēlēti tie, kuru darbīgās vielas Latvijā ir reģistrētas un nopērkamas.

Apsekojumi pierāda, ka latvāņu pļaušana ir viena no populārākajām metodēm, ko izmanto saimnieki, taču tā ir ne tikai ir neefektīva pieeja problēmai, bet pat veicina latvāņa izplatību.

“Vietās, kur latvāņus regulāri pļauj, samazinās bioloģiskā daudzveidība, stiebrzāles pēc pļaušanas nespēj vēl atgūties, bet latvānim nav konkurences, tāpēc tas priecājas, plaukst un zeļ. Neregulāri pļaujot, latvāņu skaits vienā noteiktā teritorijā palielinās, turpretī vietās, kur latvāni nepļauj, tas spiests par sevi cīnīties. Ja zāle un līdz ar to arī latvānis netiek pļauts, tas 13 gados pārvietojas 2,65 m attālumā. Tāpēc platībās, kuras mums nav vajadzīgas, latvāni labāk neaiztikt. Cilvēks latvāni izplata ātrāk, nekā tas izplatās pats,” skaidro G. Gulbis, piebilstot, ka latvāņu pļaušana ir efektīva, ja to dara reizi nedēļā visā veģetācijas periodā no maija līdz oktobrim. Turpretī, ja pļauj ar aptuveni trīs nedēļu lieliem intervāliem, darbs jāsāk no gala, jo kāds latvānis būs uzziedējis un nogatavinājis sēklas. Protams, var arī latvāņu ziedkopas nogriezt, taču tas ir smags darbs, turklāt ar lielu iespējamību, ka latvānis atkal uzziedēs. I. Gaile pastāsta, ka Vaives pagastā latvāņu platības pagājušajā gadā bijušas 500 hektāru platībā, bet šogad invazīvie augi okupējuši vēl 400 hektārus klāt, ko veicinājusi latvāņu mehāniskā pļaušana.

Speciālisti ar uzskatāmiem piemēriem skaidro, ka galvenā latvāņu apkarošanā ir bioloģiskā metode: “To palīdz izdarīt pareizu herbicīdu lietošana. Esam atraduši sinerģiju starp bioloģisko un ķīmisko metodi. Totālas iedarbības herbicīdi (glifosāti) nav selektīvi. Latvāņu apkarošanai ar glifosātiem būs nepieciešamas atkārtotas apstrādes. Rūpīga novērošana un atkārtotas apstrādes tiek rekomendētas arī nākamajos gados, lai ierobežotu no jauna saaugušos latvāņus. Dabā tukša vieta nemēdz būt, ja platība netiek pastāvīgi uzraudzīta, latvāņi no jauna sarosīsies. Šajā situācijā problēma nav glifosātos, bet cilvēkos.”

Speciālisti ar uzskatāmiem piemēriem skaidro, ka galvenā latvāņu apkarošanā ir bioloģiskā metode.

Apstrādājot latvāņus ar jauno bioloģisko metodi, skaidri rezultāti redzami pēc astoņām nedēļām, bet mērķtiecīga rīcība divus gadus pēc kārtas iznīdē latvāņus pilnībā, atdodot vietu dabas dažādībai, ieskaitot kukaiņus un gliemežus, kas atgriežas. “Tikai jāpatur prātā, ka ķīmiskā apstrāde jāveic agri pavasarī. Aprīlī, kad kokiem vēl nav lapu,” saka I. Gaile un uzsver, ka, izmantojot šo metodi, iespējams atkarot pašreiz lauksaimniecībā neizmantojamās zemes: “Tagad vairs nav jābaidās iegādāties īpašumus, kurus aplenkuši latvāņi. Tiem ir pazemināta cena, taču šīs zemes vērtību iespējams atgūt, ja zina, kā to izdarīt.”

Taujāta, cik ilgi pēc apstrādes nedrīkst vākt zāles lopbarību, ja apstrādātas pļavu malas, grāvji un krūmāji, I. Gaile saka: “Ideālā variantā divus mēnešus pēc apstrādes. Lai panāktu efektivitāti, ir jāievēro dažādi faktori, tostarp arī preparātu iedarbības laiks.”

Mikus Bērziņš no Amatas novada un viņam piederošais SIA “MB Grimons” jau 15 gadus sniedz latvāņu apkarošanas pakalpojumus. M.Bērziņš stāsta: “Mūsu pakalpojumus izmanto “Latvijas Valsts ceļi”, Amatas, Cēsu, Siguldas, Ogres, Dagdas, Preiļu un citu novadu pašvaldības, kā arī privātie īpašnieki. Sākotnēji latvāņus pļāvām, taču tie vienmēr atkal atauga, tas bija īslaicīgs vizuāls efekts. Lai ar pļaušanu panāktu rezultātu, būtu jāpļauj sešas reizes sezonā sešus gadus pēc kārtas, bet simtprocentīga rezultāta tomēr nebūs. Visas pūles latvāņus tikai uzmundrināja, bet mums tas bija nepagurstošs darbs. Tagad latvāņus apstrādājam pēc jaunās metodes ar IAA, un rezultāti komentārus neprasa. Tomēr te jābūt zināšanām, fiziskai izturībai un ievērotiem visiem darba drošības pasākumiem. Lai iegādātos augu aizsardzības līdzekļus ir jāpabeidz speciāli kursi. Kursus pabeigt, eksāmenu nokārtot var daudzi, bet praktiski no pieciem kandidātiem strādāt var tikai viens, jo tikai viens saprot, kā tas ir jādara. ”

Rodas jautājums, cik šāds pakalpojums izmaksā. M. Bērziņš atbild: “150 eiro par hektāru, bet ar apsekošana visu sezonu, lai neparādītos jauni perēkļi, 250 eiro.” Te piebalso pētnieki, sakot, ka Kurzemē latvāņu pļaušana izmaksā 350 - 550 eiro par hektāru, taču tā būtībā dod vairāk posta nekā labuma.

Tātad Latvijas pētnieki kārtējo reizi apsteiguši svešzemju zinātniekus un atraduši risinājumu šai ligai, tiesa, vēl esot nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka teritoriju īpašnieki, kuru platībās ir latvānis, ir administratīvi sodāmi. Šādi likumi mudina saimniekiem latvāņus pļaut, no kā principā būtu jāizvairās.

Foto: Marta Martinsone - Kašs