Skaistu mežmalu iekļauta, tomēr skarbu vēju appūsta un pavasaros aukstu salnu pluinīta, Līgatnes novadā atrodas Ivara Ziediņa saimniecība “Krūmkalni”.
Ivars te saimnieko septīto gadu, šinī pusē aizvadītas arī vairākas bērnības vasaras. Kādreiz netālu no vietas, kur dzīvo patlaban, atradusies viņa senču saimniecība. Pēc profesijas kungs ir elektriķis, pēc aicinājuma dabas un zemes darbu mīļotājs.
Dārzā strīpās pret sauli slienas simtiem krūmmelleņu, dažāda auguma un dažādu šķirņu. Savulaik saimnieks audzējis rozes, gerberas, pat selekcionējis puķu šķirnes, taču, ieplūstot Holandes un Polijas ziediem, ieguldītais darbs vairs neesot atmaksājies.
“Tagad audzēju lauvmutītes, krūmmellenes, iekopju sakņu dārzu, avenes. Ir arī kaut kas no eksotikas, garšvielām un tējām. Tējas un garšaugi gan vairāk kundzes Elitas pārziņā,” saka Ivars.
Tā kā ziemas “Krūmkalnos” esot kodīgas, saimnieks mellenes stādījis podos: “Ja krūmi stādīti laukā, tie pakļauti laikapstākļu ietekmei, bet es podus septembra beigās savedu lielajās siltumnīcās, mellenes pārziemo labi un gadu no gada dod lielisku ražu. Lai šāds darbs būtu paveicams, neaudzēju tūkstošiem, bet pāris simtu stādu.”
Saimnieks saka, ka viņam krūmmelleņu audzēšana esot vaļasprieks un sirdslieta, taču, ja tās stādītu uz lauka vairākos hektāros, būtu arī labas peļņas iespējas. Tomēr, pirms ķerties pie biznesa, jāparēķina ieguldījumi, kas nav nekāds nieks.
“Krūmmellene ir cimperlīgs augs, šādā tādā zemē neaugs, vispirms jāaprēķina augsnes un substrāta pagatavošana. To gatavo no kūdras, kas bagātināta ar kaļķojamo materiālu un minerālmēsliem. Tālāk žogs. Ja krūmmellenes audzēs uz lauka, bez tā neiztikt, jo meža zvēri pa ziemu nodara neatgriezeniskus postījumus.
Jāparedz ravēšana, ogu lasīšana un laistīšana, kas ir vidēji reizi dienā vai divās, skatoties pēc laikapstākļiem. Mellenes nedrīkst nedz iekaltēt, nedz pārlaistīt, kaut mitrums tām patīk. Cilvēku lielākā kļūda ir doma, ka krūmmellenes ir kas līdzīgs upeņu krūmam – iestādīju, un nu tik krūms augs un ražos. Nekā! Mellenei ir jāsēž klāt, ar to jāauklējas,” saka saimnieks.
Ziemas periods krūmmellenei ir ļoti svarīgs. Izejot sala periodu, augs saprot, ka jādodas atpūsties, lai pavasarī atkal mostos un atdzīvotos, taču jāņem vērā, ka Latvijas ziemās krūmmellenei klājas smagi. “Krūmāji nereti izsalst, bet melleņkrūmus nevar likt pagrabā, cerot tā pasargāt. Tur ir pārāk silts. Pats riskantākais posms mellenēm ir agrais pavasaris, kad saule sāk spīdēt. Raugoties dabā, mitruma šķiet pat par daudz, tomēr izrādās, mellenēm jau kļuvis pa sausu,” skaidro saimnieks. Viņš arī atzīst ka krūmmellenēm kūtsmēslus nedrīkst likt, tie esot par stipriem: “Tajos ir mangāns. Tā kā mellenes aug skābā augsnē, mangāns aizsprosto auga vadaudus un krūms nīkuļo. Melleņkrūmus mēslo tikai ar minerālmēsliem,” stāsta Ivars.
Izejot sala periodu, augs saprot, ka jādodas atpūsties, lai pavasarī atkal mostos un atdzīvotos, taču jāņem vērā, ka Latvijas ziemās krūmmellenei klājas smagi.
No viena melleņu krūma var ievākt līdz pat trim kilogramiem ogu. Dārznieks lēš, ka uz ģimene krūmiem pieciem vajadzētu pietikt. “Tik sava desmitā tiesa jāatdod putniem,” smej kungs. Mellenes var uzglabāt saldētavā, ēst svaigas vai vārīt ievārījumā.
Vasarā Ivara siltumnīcās aug paprika, lauvmutītes un arī kāds eksotiskāks augs - indiāņu banāni, arbūzi un melones. Lai gan banānu stādiņi vēl maziņi, arbūzi un melones jūtas karaliski, to redz pēc stingrajām lapām un košās lielo ogu mizas. “Šajā lecektī ir ap 70 arbūzu stādu,” rāda saimnieks. Auglīši aizmetušies, dažs jau kārtīgas bumbas lielumā. “Šogad arbūzi vairāk izgājuši lapās, taču augļi būs. Pagājušā gadā bija bagātīga raža, mūsu apstākļos arbūzi izauga svarā līdz pat trīs kilogramiem. Arbūzus gan netirgojam, apēdam paši, jo mums ir pieci bērni un vairāki mazbērni, taču zinām Lietuvas saimnieku, kurš arbūzus audzē uz lauka kā ķirbjus, tur laikapstākļi maigāki, tāpēc ražas veiksmīgākas,” nosaka saimnieks.
Mūsu apstākļos arbūzi izauga svarā līdz pat trīs kilogramiem.
Melones un arbūzi ir siltumprasīgi augi, tomēr tie spēj paciest mūsu klimata diennakts temperatūras svārstības. Labāk aug un attīstās vēja aizsargātās, saulainās vietās ar auglīgu augsni, kas nav pārsātināta ar minerālmēsliem. “Ar arbūziem vai melonēm Latvijā nekāds lielais peļņas bizness nebūtu, jo vienam stādam aizmetas pa vienai, pa divām ogām. Ar ievestajiem arbūziem no siltākām zemēm te nav, pat ko salīdzināt! Protams, pašu audzētie daudz garšīgāki, aromātiskāki un saldāki,” teic I. Ziediņš, piebilstot, ka no apputeksnēšanās līdz novākšanai melone aug tieši divus mēnešus. Gatavību varot noteikt uz aci - pēc krāsas maiņas, spēcīgā aromāta un nedaudz mīkstākiem sāniem. Arbūzi gatavojas pāris nedēļu ilgāk par melonēm. Turklāt pēdējās divās nedēļās tie nav jālaista, lai izgarotu liekais ūdens un augļi būtu pēc iespējas saldāki.
Saimnieki dalās pieredzē un saka, ka siltumnīcā dēstus stāda atklātā dobē vai augsnes maisos ar vismaz 40 cm attālumu. Pretēji arbūziem, kas vijās pa zemi, meloņu dēsti uzsieti vertikāli, bet ieriesušies augļi iekārti tīkliņos. Arī vēdināšana ir obligāta, jo karstumā ziedi nespējot apputeksnēties. Tāpēc siltumnīcā nepieciešams radīt ļoti labu gaisa apmaiņu. Turklāt vaļējās durvis un lūkas ļauj piekļūt bitēm. “Šogad raža ir knapāka, jo bites diezin ko nelidoja,” nosaka saimnieks.
Lai kurp vērstos acis, visur kaut kas zied, nobriest un nes augļus. Ziediņa kungs uzsver, ka laukos viss norit saskaņā ar dabu, te cilvēks strādājot rod mieru un atpūtu. Tomēr jādara tik, cik ir pa spēkam, tad neviens darbs nebūs par grūtu un kaulus nelauzīs.
Comments