Pēdējos gados mājražotāji sarosījušies un veiksmīgi konkurē ar lielajiem ražotājiem pārtikas tirgū. Lauku reģionu iedzīvotājiem tā ir iespēja nevis sūkstīties par dzīvi, bet rīkoties, savukārt patērētāji ikdienas uzturā var lietot vietējās izcelsmes kvalitatīvus produktus, kurus veikalu plauktos neatrast.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka mikro un maziem uzņēmumiem, pie kā pieskaitāmi arī mājražotāji, ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikā. Šajos uzņēmumos nodarbinātie nodrošina labklājību sev, savām ģimenēm, kā arī rada nodokļu ieņēmumus un nodrošina preces un pakalpojumus lielākiem uzņēmumiem, kas rada augstākas vērtības produktus un dod lielāku devumu kopējai ekonomikas izaugsmei.
Tāpēc ministrija gan iepriekšējos gados, gan šobrīd aizstāv īpašu nosacījumu piemērošanu šādiem komersantiem, atbalstu to darbībai un straujākai attīstībai nākotnē. Gatavojot pēdējo nodokļu reformu, arī Ekonomikas ministrija aktīvi aizstāvēja mikrouzņēmuma nodokļa režīma saglabāšanu. “Savukārt šobrīd strādājam pie papildu atbalsta risinājumiem maziem uzņēmumiem, diskutējot par iespējamiem risinājumiem nodokļu piemērošanai sadarbības ekonomikā iesaistītām personām,” informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Mikro un mazās uzņēmējdarbības veicējiem, t. sk. dzīvesstila uzņēmumiem, mājražotājiem, Latvijā šobrīd piemērojami vairāki speciāli nodokļu režīmi jeb risinājumi - valsts atbalsts, kas ļauj gan sākt uzņēmējdarbību, gan arī turpmāk īstenot maza apmēra uzņēmējdarbību ar atvieglotu nodokļu režīmu un samazinātu nodokļa likmi.
Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs saka, ka dienesta pārraudzībā pašlaik ir 123 reģistrētie mājražotāji, kas darbojas vēsturiskajā Cēsu rajonā: “Visvairāk reģistrējušies mājražotāji, kas ražo augu valsts produktus: tējas, sukādes, skābētus kāpostus, mājas konservējumus. Tālāk ierindojas mājražotāji, kas pievērsušies miltu izstrādājumiem - cep tortes un maizi. Taču turpat uz papēžiem min arī tie, kas nodarbojas ar gaļas produktu ražošanu, redzam, ka populāri ir cūkgaļas un putnu gaļas kūpinājumi, bet, runājot par piena produktiem, stabilas pozīcijas notur siera ražošana. Diezgan daudzi no mājražotājiem nokārtojuši atļaujas ražot gatavos ēdienus: salātus, gaļas un zivju plates.”
Mazie uzņēmēji bieži dzird vārdu “ražošana”, kurai patapināti rodas domas par peļņu, bet mazāk saklausa šī formulējuma pirmo daļu “mājas apstākļi”
Lai gan ražošana mājas apstākļos svin uzvaras gājienu un bieži kļūst par vienīgo risinājumu bezdarba situācijā, M. Ulmanis uzsver, ka, izvēloties šo ceļu, mazie uzņēmēji bieži dzird vārdu “ražošana”, kurai patapināti rodas domas par peļņu, bet mazāk saklausa šī formulējuma pirmo daļu “mājas apstākļi”, kas savukārt ietver virkni nosacījumu.
Neviens nenoliedz, ka mājražotājiem izvirzīts daudz specifisku prasību, tomēr tās nav tik pamatīgas kā lielākiem uzņēmumiem. “Mājražošanas pamatdoma ir tāda, ka cilvēkam ir brīvs laiks, brīvi līdzekļi un savā brīvajā laikā viņš nodarbojas ar produkta ražošanu, piemēram, gatavo sieru. Savā aizrautībā viņš sieru saražo tik daudz, ka visu apēst nevar, bet ārā mest arī grēks, tad viņam kā mājražotājam ir iespēja šo - par daudz saražoto produktu - pārdot citam. Mājražošanas koncepcija nekad nav bijusi vērsta uz biznesu, tātad peļņu. Ja cilvēks izdomās, ka vēlas attīstīt vērienīgu uzņēmējdarbību un nodēvēs to par mājražošanu tikai tāpēc, ka mājražotājiem ir mazākas prasības un lielākas atlaides, to nevarēs īstenot. Esam sastapušies, ka cilvēks sevi dēvē par mājražotāju, bet ražo vairākkārt lielāku apjomu nekā atzītie uzņēmumi, kam jāatbilst pavisam citām, stingrākām prasībām,” bilst pārvaldes vadītājs.
Ne reizi vien nācies uzklausīt mājražotāju pārmetumus par PVD neizpildāmajām prasībām, taču M. Ulmanis paliek stingri pie tā, ka ražošanas higiēnai jābūt, kur nu vēl, ja ražo pārtiku. “Ar pārtiku strādājot, pirmais ir nevis peļņa, bet patērētāja drošums. Daži sūkstās par etiķetēm, marķējumiem un to, cik smalki visam jābūt uzskaitītam, bet šo produktu lieto cilvēki, kuriem var būt alerģijas vai viņi vienkārši grib zināt, no kā sastāv tas, ko iegādājas. Darbs ar dokumentiem, nevēlēšanās un neizpratne, kā un kādi dokumenti aizpildāmi, higiēnas prasību ievērošana tirgos, izbraukumu tirdzniecībā, marķējumos produktiem, laboratorisko izmeklējumu veikšana, produkcijas izsekojamības prasību ievērošana - tās ir biežākās problēmas darbā ar mājražotājiem, un, ja kāds mājražotājs nevēlas iedziļināties šajās niansēs, negrib ieguldīt papildu darbu, tad mājražošana nav domāta viņam."
FAKTI:
Mājražošana ir vērtību kopums, kurā atspoguļojas Latvijas reģionu identitāte, tradīcijas, unikāli vietējie produkti, ģimenes roku darbs un personīga attieksme.
Mājražotājs – uzņēmumus, kas ražo pārtiku mājas apstākļos.
Pārtikas ražošana mājas apstākļos tiek uzskatīta kā mazumtirdzniecības darbība.
Mājražotājiem jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārajā dienestā.
Savu produkciju mājražotāji piegādā gala patērētājiem.
Alkoholisko dzērienu ražotāji var saņemt atvieglojumus akcīzes nodoklim.