Tēvs un dēls Aldis un Lauris Zilveri saimnieko Veselavas pagasta zemnieku saimniecībā “Caunītes”. Jau no neatkarības atgūšanas laika viņi kopj slaucamo govju ganāmpulku. Patlaban “Caunītēs” ir 200 slaucamas govis. Kopā ar nomātām platībām Zilveri apsaimnieko aptuveni 400 ha zemes.
“Latvijas mērogā esam tipiska vidējā saimniecība,” saka Aldis, piebilstot, ka līdz tādam rezultātam, kāds redzams tagad, kad saimniecībā ir gan tehnika, gan vairākas lopu novietnes, nonākuši pamazām, lielākoties izmantojot savus naudas līdzekļus. ES līdzfinansējums piesaistīts vien slaukšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai.
Latvijas mērogā esam tipiska vidējā saimniecība
Dēlam Laurim ir agronoma izglītība. Viņš uzskata, ka tagad jaunie saimniekot gribētāji, kaut ar visu lauksamniecības izglītību, no nulles uzsākt saimniekošanu var tikai tad, ja ir zeme. “Saimniecības, kas gadu gaitā ir nostabilizējušās, visu lauksaimniecībā izmantojamo zemi jau izmanto. Ja ir nauda, ko ieguldīt, kaut vai lai nopirktu zemi, tad uz kaut ko vēl var pretendēt. Ar attīstītajām saimniecībām neviens jaunais nevar konkurēt. Turklāt bankas jaunajiem kredītus nedod,” pārdomas izsaka Lauris.
Aldis uzskata, ka 90. gados lauksaimniecības politika bija nepareiza: “Visiem atdeva zemi, taču nebija jau zināšanu un saprāta. Daudzi sāka strādāt kā Ulmaņlaikos. Pagāja 20 gadi, lai sasniegtu vismaz kaut kādu līmeni. Uzskatu, ka uzreiz vajadzēja taisīt lēcienu, ņemt kredītus un veidot konkurētspējīgas fermas. Taču, kā jau teicu, nebija zināšanu ne ekonomikā, ne lauksaimniecībā. Tagad sākt ar piecām desmit govīm, kas jaunam būtu iespējams, ir smieklīgi. Sen par vēlu.”
Ar attīstītajām saimniecībām neviens jaunais nevar konkurēt
Pēc saimnieku domām, valdībai, plānojot lauksaimniecības politiku nākamajam periodam, jāizanalizē, kāda ir kopaina Latvijas laukos: “Kādas ir saimniecības, un ko tās spēj saražot. Kāda atdeve ir no tām, kas vienkārši eksistē, un tām, kas veiksmīgi aizņēmušas noteiktas nišas. Tad, ņemot vērā šos aprēķinus jādomā, kā sadalīt finansējumu. Pretējā gadījumā atkal finansējums aizies tām saimniecībām, kurām nav ražošanas potenciāla, vai tām, kuras pat vidi neapsaimnieko. Tirgus jau sen visu ir nolicis pa vietām. Un tas Zaļzemnieku sauklis - Atbalstīsim mazos un vidējos! - jau gadiem tiek skandināts bez pamata. Mēs esam nabadzīga valsts, mums ir ļoti ierobežots resurss, līdz ar to naudas dalīšana ļoti rūpīgi jāizsver.”
Runājot par tiešmaksājumiem, Aldis uzskata, ka bez tiem lauksaimniekiem klātos pavisam plāni. “Ja piena lopkopībā noņem tiešmaksājumus, ar to pašu ir cauri,” saka Aldis, bet Lauris domā, ka noņemot tiešmaksājumus, likvidēsies tās saimniecības, kuras nerēķina līdzi, tikai ražo pienu paskatoties debesīs. “Tie, kuri ražošanai pieiet nopietni, nepaļaujas tikai uz tiešmaksājumiem, viņi strādā pēc Amerikas modeļa, kur šādas piešprices nav. Izdzīvo stiprākais un konkurētspējīgākais,” pārliecināts Lauris. Papildinot dēla teikto, Aldis saka, ka tādā gadījumā, visā Eiropā būtu jāatceļ tiešmaksājumi, bet tā jau ir utopija. “Mums jau tas spilventiņš ir salīdzinoši mazs. LLKC ir parēķinājis, kāda ir piena litra pašizmaksa un, ja izdevumi ir virs 30 centiem litrā, savukārt piena cena labākajā gadījumā ir 28 centi par litru, tad kāda tur pastāvēšana? Tā kā bez tiešmaksājumiem dzīve būtu daudz grūtāka un vēl svarīgi - bankas ar mums nerunātu. Bankas ne mazāk kā zemnieki, rēķinās, ka šādas tiešmaksājumu piešprices būs,“ tā Aldis.
Ja piena lopkopībā noņem tiešmaksājumus, ar to pašu ir cauri
Raugoties uz vairākiem plānošanas periodiem un finansējumu, kas lauksaimniekiem bija pieejams, Zilveri uzskata, ka liela daļa naudas aizgājusi nebūtībā: “Sākot ar visām viesu mājām un tā tālāk. Bet tiesa, pēdējos gados cilvēki jau bija nākuši pie prāta un tādas liekas izšķērdības nemanīja.”
Abi saimnieki uzskata, ka veiksmīgas lauksaimniecības politikas izveidei un stratēģijai, uz attīstību vērstai politikai nepieciešams intelektuālais potenciāls, kuru pašreizējās politiķu aprindās diemžēl nemana.
Liela daļa naudas aizgājusi nebūtībā
“Politiskā ainava izskatās ļoti drūma. Tur intelektuālais potenciāls ir pilnībā izsīcis. Visas banku sāgas, maksātnespējas, grandiozās PVN shēmas utt. pastāvējušas jau gadiem, tikai tagad uzpeld. Neviens nepadomā, kā tas uz mums - lauksaimniekiem - atsaucas. Ārzemju bankas ir kļuvušas ļoti aizdomīgas un vairs nedod kredītus, baidās riskēt,” saka Aldis, bet Lauris piebilst: “Cerams, ka līdz ar jauno plānošanas periodu nomainīsies Zemkopības ministrijas vadība, jo šī vadība ir pārāk miegaina un bez viedokļa. Klausoties nozares ministrā, tur neko konkrētu nevar sadzirdēt, viena vienīga vāvuļošana.”
#lauksaimniecība #lopkopība #poliannaspiegajiens #zemnieki #saimnieks #zilveri #govis #piens #politika
Comments