Zirgkopībā iepriekšējo trīs gadu periodā būtiskas pārmaiņas nav notikušas, ir vērojama gan zirgu saimniecību, gan dzīvnieku skaita samazināšanās.
Latvijā visvairāk audzētie ir Latvijas zirgu šķirnes sporta un braucamā tipa zirgi, no kuriem tiek izaudzēti gan augstas klases sporta zirgi, gan zirgi jātnieku apmācībai sporta skolās un jāšanai amatieriem. Pie mums zirgus izmanto dažādās sporta disciplīnās – iejādē un konkūrā, pajūga vadīšanā un rikšotāju sacensībās. Popularitāti guvusi zirgu izmantošana sociālajā rehabilitācijā, izglītojošos pasākumos, tūrismā, atpūtā un robežsardzē. Lauksaimniecības datu centrā 2016. gadā bija reģistrētas 4047 saimniecības, kopā reģistrēti 9364 zirgi, bet šī gada sākumā Latvijas teritorijā bija 8870 zirgu. Salīdzinājumā ar 2015. gadu zirgu skaits valstī ir samazinājies par 2,4%, bet saimniecību skaits – par 8%. Biedrības "Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētāja vietniece Aija Galeja informē, ka vēsturiskajā Cēsu rajonā Amatas novadā reģistrēti 80, Cēsu novadā 38, Jaunpiebalgas novadā 19, Līgatnes novadā 29, Pārgaujas novadā 31, Priekuļu novadā 76, Raunas novadā 73, bet Vecpiebalgas novadā 16 zirgi. Pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti gūst poniju sporta sacensības, tāpēc palielinās zirgaudzētāju interese par poniju zirgu šķirnes audzēšanu.
Tīršķirnes zirgaudzētavu Latvijā ir ļoti maz, uzskaitāmas uz roku pirkstiem
“Ar zirgiem saistītās aktivitātes dod iespējas iedzīvotājiem aktīvi atpūsties un uzturēt veselīgu dzīvesveidu, nozare ir videi draudzīga - zirgi tiek atzīti par vislabākajiem teritoriju noganītājiem un dabiskās ainavas uzturētājiem,” saka A. Galeja un turpina: “Latvijas zirgu audzēšanas organizācijas strādā ar piecām ciltsdarba programmām. Šobrīd ir definētas trīs vietējās apdraudētās šķirnes - Latvijas zirgu šķirnes braucamais tips, Latvijas ardeņu zirgu šķirne – kurai kopējais īpatņu skaits mazāks par 20 (15 ķēves, četri ērzeļi) un Latgales rikšotāju zirgu šķirne, īpatņu kopējais skaits mazāks par 20 (10 ķēves, četri ērzeļi).”
Vecpiebalgas novada “Taurenēs” Ingūnas Bērziņas paspārnē laimīgas dienas aizvada divas Latvijas braucamās šķirnes genofonda ķēvītes, kuras pašlaik ir grūsnas. Pasaka un Santa barojas ar sienu, un, kā saimniece Ingūna saka, abas paglābtas no likvidēšanas. Genofonda kumeļus Ingūna izaudzē līdz pamatiestrādāšanai un pēc tam pārdod: “Tīršķirnes zirgaudzētavu Latvijā ir ļoti maz, uzskaitāmas uz roku pirkstiem. Man nav tik augstas klases genofonda dzīvnieku. Īstie audzētāji audzē zirgus, kam eksterjers ir kā ar lineālu nomērīts, to ērzeļi ir ļoti populāri. Manu ķēvīšu priekšteči nav tik populāri ērzeļi, jo tie izmaksā pārāk dārgi.”
Stallī interesi par ciemošanos izrāda arī vaislas ponijs, tā draudzene pašlaik Kurzemē piedalās sacensībās. Taču Ingūnas lielākais prieks un lepnums ir Tundra. Tundra ir divarpus gadu jauna Latvijas ardeņu šķirnes ķēve, kuras asinīs ir Latvijas braucamā zirga piejaukums. Lieki teikt, ka zirgs augumā šķiet milzīgs, taču atklājas, ka tas vēl nav pieaudzis.
Kādreiz ardeņi bija visos kolhozos
“Tas ir zirgs ar raksturu. Viena otru pārbaudām, kurai lielāka pacietība, es pagaidām uzvaru,” smejas saimniece. Brangā skaistule ir tramīga, svešus klāt nelaiž. “Tundru dabūjām no lielas saimniecības Liepājā, kurā tai neviens nebija gājis klāt, par glāstiem un aprunāšanos nemaz nerunājot. Īsta mežone, līdz vēderam aplipusi ar mēsliem. Šī gada laikā, kamēr Tundra ir pie mums, esam tikuši līdz iebraukšanai. Šis ir universāls zirgs, kas der iejādei, konkūram, pajūgam un trīscīņai. Kādreiz ardeņi bija visos kolhozos. Tas ir kārtīgs darba zirgs. Ja pirksiet genofonda ardeni ar izciliem ciltsrakstiem, cena varētu būt astoņi līdz 10 tūkstoši eiro par zirgu, bet par tādu ardeni, kāda ir Tundra, varētu prasīt divus tūkstošus, jo zirgs ir kopts un iestrādāts, tam ir masa. Saimnieki ardeņus audzē nelabprāt, jo tie patērē daudz barības, divreiz vairāk kā viens gaļas liellops. Tā kā Tundra vēl aug, tai jādod papildbarība, tad muskuļi attīstīsies labi un pareizi. Tas pats attiecināms uz abām genofonda ķēvēm. Tās ir vecas, gaida kumeļus, tāpēc viņām atkal cita barība.”
Ingūnas saimniecībā pagaidām ir seši zirgi. Viņa saka, ka nodarbojas ar žēlsirdību, jo “Taurenēs” nonāk veci bijušie sportisti vai “dzīves pabērni”, kas "jāglābj no desu ceha". “Tā bija ar vienu no grūsnajām ķēvēm. Pasaka bija norakstīta likvidēšanai, bet es to nepieļāvu. Paņēmām zirgu pie sevis un trijos mēnešos sagatavojām vērtēšanai skatē, pēc vērtējuma dabūjām genofonda statusu,” saka Ingūna.
Genofonda saglabāšanai zirgu audzētāji saņem valsts atbalstu par katru organizācijas atzīto zirgu 200 eiro gadā, ja noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu par saistību uzņemšanos piecu gadu periodā. Zirgaudzētāja saka, ka tā gan esot maza summa, jo izdevumu par vienu zirgu esot krietni vairāk, tāpēc, ja zirgkopība nav aicinājums, to labāk neuzsākt - būs nelaimīgs saimnieks un izpostīta zirga dzīve.
Comments