top of page
Writer's picturePolianna

GAIŽĒNI

Bauskas novada Īslīces pagastā notikusi sabiedriskās apspriešanas sapulce par sivēnmāšu skaita palielināšanu uzņēmuma SIA "Gaižēni" kompleksā "Skalderi". Daži pagasta iedzīvotāji pauduši bažas par fermu smaku un ceļu stāvokli.

SIA "Gaižēni" direktora vietniece Dace Stangaine iepazīstināja ar kompleksā paredzētajām izmaiņām. Viņa skaidroja, ka esošajām kūtīm piebūvētas nodaļas ar papildus cūku aizgaldiem - 950 sivēnmātēm, 357 jauncūkām, 3671 atšķirto sivēnu un 14 kuiļiem.


Smaka rodas tad, kad šķidros mēslus izkliedē uz laukiem.

Iedzīvotāji sanāksmē pauda bažas par kompleksa radīto smaku tuvējās apdzīvotajās vietās, par vides piesārņojumu, kā arī par ceļu stāvokli, kas varētu pasliktināties kravas automašīnu intensīvās satiksmes dēļ. Uz ko uzņēmuma valdes loceklis Alekss Skovgards Rasmusens atbildēja, ka nedēļā reizi cūkas tiek transportētas ar smago transportu, tomēr kravas kopsvars nav tik liels, lai tieši uzņēmuma transports nodarītu būtiskus bojājumus ceļa virskārtai. Pa šo ceļu pārvietojas gan sabiedriskais, gan citi komersantu transports, līdz ar ko ceļu infrastruktūras uzlabošanas jautājums risināms kompleksi.

Bet runājot par dabas apdraudējumu D. Stangaine paskaidro: “Smaka rodas tad, kad šķidros mēslus izkliedē uz laukiem. Smakas draudi izteikti ne tik daudz rudenī, cik pavasarī, kad laukiem dod virsmēslojumu.” Uzņēmumam jābūt pieejamai lauksaimniecības zemei, kur šķidros mēslus likt. Lai nenotiktu tīruma pārmēslošana ar nitrātiem, nepieciešama lauksaimniecības zeme apmēram 440 hektāru platībā. “Gaižēni” plāno mēslus izvietot lielākā izkliedes platībā - 1186 hektāros.


“Ja skatās pēc šīm smaku novērtēšanas metodēm, tās vairāk attiecās smaku mērījumiem tieši no kompleksa, proti, vai smakas ietekmē tuvāko māju iedzīvotājus, jebšu nē. Smaku koncentrācija pašlaik nevar pārsniegt desmit vienības, bet no 2018. gada piecas smaku vienības. Mūsu veiktais smaku novērtējums liecina, ka tuvāko dzīvojamo māju teritorijās smakas koncentrācija paredzama 0,91-3,2 vienības, kas ir zem maksimālās pieļaujamās robežas,” teic D. Stangaine.


Sākotnēji pieņemamāk šķiet ieņemt nostāju, ka to, kas mums nepatīk ir jāaizliedz, tomēr nu sākam mācīties demokrātiju.

Direktora vietniece izprot, ka cilvēkiem mainās dzīves kvalitātes paradumi: “Ja agrāk katrai mājai blakām bija cūku vai liellopu ferma, tad šobrīd lauki paliek arvien tukšāki un fermu skaits samazinās. Līdz ar to pat vēsturiski, kad likvidējās kolhoza fermas un parādījās jaunas saimniecības, ap smaku jautājumu allaž sacēlās liela ažiotāža. Sākotnēji pieņemamāk šķiet ieņemt nostāju, ka to, kas mums nepatīk ir jāaizliedz, tomēr nu sākam mācīties demokrātiju. Gadi ir pagājuši un redzam, ka gan liellopu audzētāji, gan cūkaudzētāji nav izzuduši pavisam. Ražotāji ļoti rēķinās ar ievērojamām vides prasībām un respektē apkārtējo cilvēku viedokli. Vismaz mūsu uzņēmumā mēs to noteikti darām. Kas attiecināms uz kūtsmēslu izkliedi, to darām tajos laikapstākļos, kad traucējošo smaku iespējamība ir vismazākā.”


Uzņēmuma pārstāve apzinās, ka iedzīvotāju satraukums ir pamatots un uzsver tehnoloģiju attīstību, ar kuru palīdzību iespējams, piemēram, dzesēt kūts gaisu karstā, bet vējainā vasaras laikā, kad kopā ar dzīvnieku ķermeņa izgarojumiem, ventilējot gaisu, smakas varētu izplatīties apkārtējā vidē. “Mēs savās fermās esam ieviesuši dušu sistēmu. Karstajās dienās tiek palaists ūdens un dzīvnieku ķermeņi tiek atdzesēti, līdz ar to putekļi, kas iziet ārā kopā ar izgarojumiem ir padarīti smagāki un neiziet gaisā. To darām ne tikai mēs, bet arī citas saimniecības. Tieši tehnoloģiskie paņēmieni mazina negatīvo attieksmi, kāda bija pirms desmit gadiem.”


Priekuļu novada “Smurģos” uzņēmums tuvākā laikā neplāno paplašināties. No 2001. gada “Smurģos” bija pirmais cūku komplekss, kurā “Gaižēni” pieteica A kategorijas piesārņošanas darbības atļauju un tolaik sabiedrības nostāja bija ārkārtīgi negatīva, līdz pat fermas aizliegšanai: “Taču gadu gaitā esam pierādījuši, ka mēs nebūt neesam tie nežēlīgākie un iedzīvotājiem vēlam labu. Šobrīd Priekuļu pagastā apkārtējo iedzīvotāju izpratne ir līdzsvarojusies. Pašlaik Priekuļu pagastā mums ir sivēnu audzēšanas ferma “Gaujaskalni” un nobarojamo cūku audzēšanas ferma “Smurģi”. Priekšnoteikumi ražošanas paplašināšanai Bauskas novadā bija labvēlīgāki kā šeit, piemēram, plānotajiem ražošanas apjomiem veikts ietekmes uz vidi novērtējums, Āfrikas cūku mēra izplatības risks šinī teritorijā ir mazāks , tāpēc nolēmām paplašināties Zemgalē,” skaidro D. Stangaine.


Esam pierādījuši, ka mēs nebūt neesam tie nežēlīgākie un iedzīvotājiem vēlam labu.

Vaicāti par aprēķinātajiem riskiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), direktora vietniece raugās reāli. “Jebkurā gadījumā, risks kas saistīts ar ĀCM joprojām pastāv un mēs to apzināmies. Saprotam, ka infekcijas slimība nepazudīs ne gada laikā, ne tuvāko piecu gadu laikā. Mēs varam maksimāli ievērot biodrošības pasākumu kopumu, lai šai infekcijai nebūtu iespēja iekļūt ražotnē. Uzņēmumā esam reālisti un saprotam, ka kaut kādā brīdī ĀCM atnāks arī līdz Zemgalei, bet mēs nevaram koncentrēties tikai uz šo. Mums jāraugās nākotnē un šīs paplašināšanās lēmums vairāk saistīts ar ilgtermiņa stratēģiju. Ir jāturpina strādāt arī apstākļos, kad darbību ietekmē ārējie faktori. Tāds pats ārējais faktors ir Krievijas embargo, kas tiešā veidā neietekmē mūsu eksportu, bet Eiropas kontekstā tas ir atstājis sekas, un to mēs nevaram ietekmēt,” saka D. Stangaine, piebilstot, ka par spīti visam, nākotnē jālūkojas mērķtiecīgi, plānojot savu darbību un pieņemot svarīgus lēmumus.


0 comments

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page