Vairāki lauksaimniecības nozares eksperti apgalvo, ka Latvijā dārzeņu noieta tirgus ir nestabils. Polijas imports joprojām izkonkurē vietējos ražojumus un zemnieki nespēj pārliecināt pircējus par labu savai produkcijai. Priekuļu novada mājražotāja Ilga Cābule neapgalvo pretējo, bet saka, ka tieši tālab audzē ne vien bioloģiski tīrus, bet arī ekskluzīvus dārzeņus, ko piedāvā Rīgas restorāniem un publikai, kas prot baudīt neparasto.
Ingas dārzeņi neaug kā pagadās. Dārzeņu rindas sastādītas skaistā kompozīcijā, kas ar savām krāsām rada rudenīgi košu gobelēnu. Te var atrast vairākas kāpostu šķirnes, kas izskatās kā aizjūru ziedi, ķirbjus - lielus, mazus, spilgtus un kraupjainus, pašlaik ražu ienes mēnešszemenītes, taču visvairāk viņas dārzā goda vietā celti fizāļi.
Fizāli Latvijas teritorijā labi pazina 20-30 gados, vēlāk fizāļa popularitāte nez kāpēc noplaka. “Plašāk pazina dekoratīvo un tā saukto dārzeņu fizāli,” saka Inga, paskaidrojot, ka viņa audzē ogu fizāli un tā sēklas viņa iegūst pati, jo minētā auga sēklas veikalā nemaz nevar nopirkt.
Saimnieces aizraušanās ar fizāļiem aizsākusies padomju laikos. Eksperimentālā kārtā priekuliete izmēģinājusi arvien jaunas šķirnes: ”Tādā veidā izkristalizējās, kurām fizāļu šķirnēm mūsu apstākļos patīk, bet kurām mūsu vasara par īsu, lai ražotu. Fizāļi mums galdā bijuši katru gadu, taču pagājušajā gadā iestādījām nedaudz vairāk, un aizvedām patirgot uz Straupes tirdziņu. Izdevās visu realizēt, neskatoties uz to, ka latvieši ir ļoti konservatīvi un neēd to, ko nepazīst, taču Straupes tirdziņā ir pilnīgi cita publika. Arī ārzemnieki labprāt nogaršo, iztaujā un fotografē.”
Ar savu produkciju bijuši arī Igaunijā, bet tur pat ceļa naudu neesot nopelnījuši. “Igaunijā nostrādāja valodas barjera, viņi negrib runāt krieviski, bet angliski nemaz neprot, līdz ar to komunikācija līdzinājās tuvu nullei. Sapratām, ka tur mums nav ko darīt. Tad nu nolēmām, ka vispirms jāapkalpo tuvējie klienti, kas ir Cēsu un Valmieras pusē,” uz situāciju raugās mājražotāja.
Ja fizāļus pareizi novāc, tie glabājas līdz Ziemassvētkiem. Ingas dārzā vienas vaga stiepjas 45 metrus un ražošanas periodā no vienas vagas iegūst aptuveni 40 litrus ogu.
Tos iesēj martā, aprīlī un pēc salnām stādus izstāda uz lauka.
Fizāļu pluss ir ražība, mazās prasības pēc konkrētas augsnes un izturība pret kaitēkļiem, tā kā saimnieces dārzā fizāļus pie saknēm sedz plēve, arī ravēšana atkrīt.
Savukārt pie fizāļa vājībām jāmin neizturība pret aukstumu: “Tāpēc esmu atlasījusi divas fizāļu šķirnes, kas ražu pagūst ienest pirms salnām. Tās sēklas, ko piedāvā veikalā nepagūst nogatavoties, tāpēc Latvijas klimatam neder.”
Tātad, fizāļus var audzēt paši, tie ar mūsu klimatiskajiem apstākļiem draudzējas, taču pie sēklām tikt jāmāk un jāzina, kur meklēt.
Comments