Vecāka gadagājuma ļaudis atceras, ka laukos gandrīz katrā kūtiņā rukšķēja pa cūkai, kas bija tuva Latvijas baltās šķirnes cūkām - ar kārtīgu speķa kārtu. Lielfermās tā bija galvenā audzējamā šķirne. Tagad Latvijas baltās cūkas pieskaitāmas pie īpaši saglabājamām, jo gandrīz vairs nav sastopamas. “Latvijā tikai divās saimniecībās ir Latvijas baltās šķirnes cūkas. Pašlaik pieejamie dati uz pērnā gada 1. septembri rāda, ka tikai 51 dzīvnieks atbilst šķirnes nosacījumiem. Te jāizceļ, ka vienīgi Latvijas baltā cūku šķirne izvirzīta ģenētisko resursu saglabāšanai, savukārt ciltsdarbs notiek ar Landrases, Jorkšīras, Landrases Jorkšīras pirmās pakāpes krustojumiem, kā arī Djurokas un Pjetrenas šķirnes dzīvnieku uzlabošanu,” skaidro Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
Latvijā kopējais cūku skaits ir 321 503 dzīvnieki, tas ir diezgan nemainīgs
Genofonda saglabāšanā zīmīga loma ir valsts atbalstam un cūku audzētāju entuziasmam. D. Lejniece atklāj, ka interese par Latvijas baltās šķirnes sivēnu iegādi nobarošanai mazās saimniecībās izteiktāka ir Latgales reģionā, taču intereses par pavairošanu nav.
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem Latvijā 72 ganāmpulki veic cūku pārraudzību, darbojas divas šķirnes cūku audzētāju organizācijas un vienpadsmit šķirnes cūku audzētavas. No vēsturiskā Cēsu rajona tikai trīs saimniecības sniedz pārraudzības datus.
“Latvijas cūku audzētāji strādā ar vaislas materiālu, kas ir iegūts saistībā ar Latvijas cūku selekcijas programmu. Cūku ģenētiskā materiāla rādītāji ir uzlabojušies, ņemot vērā produktivitāti,” informē D.Lejniece.
Latvijā kopējais cūku skaits ir 321 503 dzīvnieki, tas ir diezgan nemainīgs. D.Lejniece saka:”2016. gadā reģistrētas 24 547 ir sivēnmātes, tagad to skaits nedaudz samazinājies, toties, uzlabojot ģenētiku, vaisliniecēm ir lielāki metieni un labāki citi rādītāji.”
Eiropā cūkkopības nozare nesaņem atbalstu par dzīvniekiem, kā tas ir liellopiem un aitām
Par situāciju vietējā tirgū un spējām pieprasījumu nodrošināt ar vietējo cūkgaļu D. Lejniece saka, ka nozarei vēl ir, kur augt, jo pašlaik pašnodrošinājums tirgū ir vien 60%. “Vietējās cūkgaļas apjoms kopējā patēriņā pēdējos divos gados ir palielinājies par 2,4 tūkstošiem tonnu, bet tas nav pietiekami. Tāpat arī samazinājušies dzīvo cūku un cūkgaļas eksporta rādītāji. Arī vairāku gadu skatījumā vērtējot cūkgaļas bilanču datus, redzams, ka nozare jau gadiem nenodrošina visu pieprasījumu valstī,” paskaidro speciāliste.
Eiropā cūkkopības nozare nesaņem atbalstu par dzīvniekiem, kā tas ir liellopiem un aitām. Ir atbalsts, kā visiem lauksaimniekiem, par apsaimniekotajiem zemes hektāriem, proti, labi zināmie tiešmaksājumi. D. Lejniece saka: “Ja runājam par citiem ES līdzfinansējumiem Lauku atbalsta programmas projektu ietvaros, tad cūkkopībā īpaši tiek atbalstīta preventīvo biodrošības pasākumu ieviešana. Kopējā lauksaimniecības politika, kāda tā bijusi līdz šim, nav bijusi labvēlīga cūkkopības nozarei. Latvijas problēma ir tā, ka daudzām cūkkopības saimniecībām nav zemes, līdz ar to nav arī Eiropas atbalsta maksājumu.”
Tāpat jārēķinās ar cūkgaļas pārprodukcija vienotajā Eiropas tirgū, kas noved pie sīvas konkurences, un nevienlīdzību tiešmaksājumos salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm
Raugoties nākotnē, vadītāja uzsver, ka jāturpina strādāt maksimāli efektīvi, samazinot pašizmaksu, bet nepazaudējot kvalitāti.
Pašlaik lielākie draudi cūkkopības nozarei ir Āfrikas cūku mēris, kas nozīmē ierobežotu dzīvnieku pārvietošanu, ierobežotu produkcijas realizāciju un garantē papildu izdevumus. Tāpat jārēķinās ar cūkgaļas pārprodukcija vienotajā Eiropas tirgū, kas noved pie sīvas konkurences, un nevienlīdzību tiešmaksājumos salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Nevar ignorēt arī vides prasības, kuru īstenošana uzliek papildu izmaksas. Nedrīkst aizmirst arī par cūku labturības prasībām, kuru nodrošināšanai vajadzīgas investīcijas. Cūkkopībā augstus ieņēmumus garantē pareizi virzīts audzēšanas darbs. Svarīgi izvēlēties šķirni, krustošanas kombināciju, produktivitātes kontroli. Tāpat būtiska ir dzīvnieka ciltsvērtības noteikšana un ātra selekcijā iegūto sasniegumu pārnešana ražošanā.
Pēdējā laikā Latvijas cūkaudzētāji eksportē cūkas un sivēnus uz citām valstīm. Tas jau ir rādītājs, ka pēc mūsu cūkām ir pieprasījums, kā arī atsauksmes par produkciju ir labas.
Commentaires