Attīstoties SIA “Aloja Starkelsen” pieprasījums pēc eksporta preces, proti, bioloģiski ražotās cietes pieaug. Tā kā kartupeļu cietes ražošanai nepieciešami kartupeļi ar augstu cietes saturu, pārtikas tupenis šim mērķim viss nederēs. Vēršoties pie Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra (AREI PPC) vadošās pētnieces Ilzes Skrabules, interesējamies, par tām cietes kartupeļu šķirnēm, kuras spēj nodrošināt pārstrādei piemērotu cietes daudzumu, turklāt viegli padodas bioloģiskām saimniekošanas metodēm.
“Izvēloties kartupeļu šķirni ar mērķi tālāk ražu nodot pārstrādātājam, īpaši jāpiedomā pie izvēlētajām cietes kartupeļu šķirnēm. Tā kā bioloģiskā kartupeļu ciete ir eksporta produkts, kuru sekmīgi var pārdot gan uz ES dalībvalstīm, gan uz ASV un Austrumiem, produkta straujākai ražošanas kāpināšanai no 2013. - 2015. gadam tika īstenots projekts “Baltijas bioloģiskie kartupeļi pasaules tirgum”. To Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmā īstenoja septiņi partneri no Latvijas un Igaunijas. Šis projekts bija vērsts uz to, lai izpētītu izejmateriālu, proti, kartupeļus bioloģiskās cietes ražošanai,” klāsta Skrabule un piebilst, ka no Latvijā izveidotām šķirnēm varam uzsvērt trīs vidēji vēlas kartupeļu šķirnes, kas ideāli piemērotas cietes ražošanai - “Brasla”, “Imanta” un viens no pēdējiem jaunumiem - “Jogla”.
Šķirnes, kas ideāli piemērotas cietes ražošanai - “Brasla”, “Imanta” un viens no pēdējiem jaunumiem - “Jogla”
“Brasla neizceļas ar bumbuļu lielumu, toties, par spīti dažādiem vasaras untumiem, tās priekšrocība ir stabils ražas līmenis un stabils un atbilstošs cietes saturs bumbuļos. Caurmērā kartupeļos cietes saturs variē atkarībā no laikapstākļiem, proti, saulainās vasarās cietes saturs ir ļoti augsts, turpretī lietainās zemāks. Brasla šajā ziņā būs uzticams sabiedrotais. Jebkurā gadā, jebkuros audzēšanas apstākļos no šīs šķirnes varēs iegūt normālu ražu ar pietiekami augstu cietes saturu.Lai gan salīdzinoši Brasla nav tik izturīga pret lapu puvi, taču to kompensē tas, ka Bralsa ļoti strauji veido bumbuļus un ātri uzkrāj cieti, līdz ar to, ja lakstu puve parādās, tā ražu ietekmē mazāk kā citām šķirnēm. Turklāt šķirne sevi labi pierādījusi bioloģiskajos laukos,” stāsta Skrabule.
Otra šķirne, ko cietes ražotājs SIA “Aloja Starkelsen” labprāt izmanto pārstrādei, cietes ražošanā ir Imanta. Bet te ir neliels āķis - šī kartupeļu šķirne spēj sagādāt izaicinājumu sēklaudzētājiem, jo ārkārtīgi strauji veido lielus bumbuļus. Patiesībā tik strauji, ka speciālisti ar grūtībām spēj nodrošināt bumbuļu lielumu atbilstoši sēklas materiāla prasībām, turpretī ražotāji par Imantas iznākumu var tikai priecāties.
Savukārt jaunpienācēja Jogla tikai šogad reģistrēta un iekļauta augu šķirņu katalogā. “Šī cietes kartupeļu šķirne ievieš cerības. Domājam, ka tā sevi attaisnos, kā vērtīgu izejmateriālu cietes ražošanai arī bioloģiskajā laukā. Joglai ir augstāks cietes saturs kā abām iepriekšminētām šķirnēm un ļoti līdzīgs cietes saturs plaši izmantotai Holandes kartupeļu šķirnei Kuras, taču, salīdzinot ar Kuras, Joglu var novākt līdz pat divām nedēļām agrāk,” sarunā uzsver Skrabule.
Šobrīd saistībā ar Joglas ieviešanu ražošanā integrētajā saimniekošanas sistēmā, PPC kopā ar sadarbības partneriem uzsākusi projektu, kā rezultātā izstrādās sēklaudzēšanas metodes, veiks pārbaudes zemnieku saimniecībās un pārstrādēs rūpnīcā. Atsevišķi tiks izvērtēts tieši šīs šķirnes cietes saturs un ekonomiskais izdevīgums. Projekts kopumā ilgs trīs gadus, pēc kuriem zemniekiem būs brīvi pieejams Joglas sēklas materiāls.
AUGSNE
Bioloģiskai lauksaimniecībai vienmēr primāri tiek izvēlēta bioloģiskajai audzēšani piemērota kartupeļu šķirne, otrkārt svarīgs priekšnosacījums ir barības elementiem bagāta augsne, tāpēc pirms stādīt kartupeļus laukā, kurā nekad kartupeļi nav audzēti, ieteicams paņemt augsnes paraugus. Analīžu rādījumi uzskatāmi parādīs, kādas barības vielas augsnē jau ir, un vai nepieciešams augsni bagātināt.
“Augiem nepieciešamās barības vielas var nodrošināt zemē iestrādājot bioloģiskos kūtsmēslus, taču tie augsnē jāiestrādā ne vēlāk kā iepriekšējā gada rudenī. Kūtsmēsli nav problēma daudznozaru bioloģiskajās saimniecībās. Te jāsaka, ka Latvijā, ne viena vien bioloģiskā saimniecība specializējas tikai vienā jomā, bet pēc attieksmes pret bioloģisko lauksaimniecību, šī pieeja nav īsti pareiza, jo saimniecībai būtu jānodrošina pilns cikls, nodrošinot lopbarību, iegūstot kūtsmēslus un augsnes auglību un citu kultūru attīstību. Neviena saimniecība nevar specializēties tieši bioloģisko kartupeļu audzēšanā, tālab, ka bioliģiskajā lauksaimniecībā viens no nosacījumiem ir augu maiņa. Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir jābūt vismaz trīs lauku augsekai, un pēc noteikumiem jābūt zināmam procentam tauriņziežu, kas augsnē ienestu slāpekli. Ja nav kūtsmēslu, tad viennozīmīgi nepieciešams zaļmēslojums. Daļa saimnieku zaļmēslojumam audzē āboliņu, jo uzskata, ka āboliņa sēklas cena nav pārāk dārga un, ja būtu jāpērk minerālmēslojums kā integrētajā saimniekošanā, cenas ziņā iznākums būtu tāds pats. Līdz brīdim, kamēr kartupeļi sadīgst, barības vielas no augsnes sēklas bumbulim nav nepieciešamas, jo tas pārtiek no mātes kartupeļa, taču tiklīdz augs ir sadīdzis un sāk attīstīt sakņu sistēmu, tam nepieciešamas barības vielas, īpaši slāpeklis. Ja pavasarī zeme nav iesilusi, tad augsnē nav pieejamas pietiekamā daudzumā barības elementi, jo trūdvielu sadalīšanās procesi, kas nodrošina barības elementus, vēsumā ir lēni. Parasti tas ir viens no ražu ierobežojošajiem faktoriem bioloģiskajā saimniekošanā.
Neviena saimniecība nevar specializēties tieši bioloģisko kartupeļu audzēšanā, tālab, ka bioliģiskajā lauksaimniecībā viens no nosacījumiem ir augu maiņa
Jāpiezīmē, ka augu maiņa palīdz ierobežot kaitīgos organismus, un ne tikai kartupeļu laukos,” norāda Skrabule. Nepieciešams būtu kartupeļiem nodrošināt vienmērīgu mitrumu augsnē. Īpaši šī gada apstākļos kartupeļiem varētu kaitēt sausums, jo pastāv risks, ka kartupeļiem bumbuļiem uz mizas veidosies parastais kraupis.
Latvijā kartupeļu lauku apūdeņošana ir bijusi fragmentāra un parasti ieguldījumi saimniekus attur no laistīšanas sistēmu ieviešanas, jo vienmēr grūti paredzēt, kāda būs nākamā vasara.
Tāpat kartupelim nav pa prātam smagas un mālainas augsnes kartupelim, līdz ar to, vairākkārt iearot zaļmēslojumu, iespējams uzlabot augsnes agrofizikālās īpašības un tā, kā kartupeļi centīgi patērē augsnes vērtīgās barības vielas, saimniekiem jādomā, kā ņemto kompensēt.
STĀDĪŠANA
PPC savos izmēģinājuma lauciņos kartupeļus stāda maijā, taču daļa saimnieku kartupeļus stāda arī agrāk, vēl neiesilušā zemē. Arī pēc sentēvu novērojumiem var labi orientēties un noteikt īsto kartupeļu stādīšanas brīdi, proti, līdz ko varam staigāt ar plikām kājām pa vagām, var sākties dārza stādīšanas, sēšanas sezona. Tomēr atsevišķos gadījumos saimnieki jau aprīļa vidū stāda agros pārtikas kartupeļus, tādā gadījumā šīs dažas vagas piemājas dārziņā var pārklāt ar agroplēvi, ko lielā laukā, protams, nedara. Tāpat pētniece iesaka vagas veidot valdošo vēju virzienā, atstājot lielāku atstarpi starp vagām, tad ir cerība, ka vējš izvēdinās zemi, gadījumos, kad tā pārlieku mitra, kā arī vēji nožāvē cerus un samazināsies iespēja lakstu puves izplatībai.
LABAS RAŽAS
Lai iegūtu labas cietes kartupeļu ražas, jāmēģina saīsināt periods, kamēr kartupeļi atrodas uz lauka, taču augstāks cietes saturs ir vidēji vēlajām kartupeļu šķirnēm. Lai iegūtu labas cietes ražas un saīsinātu augšanas periodu, ieteicams kartupeļus pirms stādīšanas diedzēt, tad kartupelis jau uzsācis savu attīstību un salīdzinoši straujāk lapotne nosedz zemi. Līdz ar to kartupeļi retāk jāvago un tie ātrāk attīstās, arī uzzied, veido bumbuļus, izkonkurējot nezāles. Tāpat diedzēto kartupeļu stādīšana zināmā mērā pasargā no lakstu puves, kas sagādā problēmas vasaras nogalē, kad vairāk nokrišņu. Iepriekš diedzētie kartupeļi vasaras nogalē jau izveidojuši savu ražas potenciālu un lakstu puve tiem nav būtisks apdraudējums. Kopumā lakstu puve ir otrs būtiskākais faktors, kas traucē iegūt augstas kartupeļu ražas bioloģiskajā laukā. Saimnieka uzdevums būtu maksimāli Ierobežot lakstu puves ietekmi uz ražu, ne tikai audzējot relatīvi izturīgas šķirnes, bet arī izmantojot sēklas diedzēšanu pavasarī.
NEZĀLES UN VAGOŠANA
“Kartupeļu laukos nezālēm nevajadzētu būt problēmai, ieskaitot bioloģisko audzēšanas metodi, nedaudz grūtāk cīnīties ar daudzgadīgām nezālēm - vārpatu, usnēm,” stāsta pētniece un turpina, ”saimnieki ļoti bieži izmanto vagošanu, ecēšanu un, ja visu dara gan laicīgi, gan pareizi nezāles nespēj gūt virsroku. Vagot kartupeļus var jau nedēļu pēc stādīšanas, vagošanu var turpināt arī tad, kad ceri ir lieli, kā arī īsu brīdi pirms ražas novākšanas, ja nezāles uzsāk augšanu pēc lakstu pļaušanas. PPC izmēģinājuma lauciņos parasti pietiek ar trim vagošanām, bet var būt arī situācijas, ka jāvago piecas un vairāk reizes, vadoties pēc situācijas.”
MĪTS VAI PATIESĪBA
Pastāv viedoklis, ka bioloģiski kartupeļus izaudzēt ir sarežģīti. Salīdzinot ar integrēti audzētiem cietes kartupeļiem, ražas esot mazas. “Ja integrētajā laukā kartupeļus var audzēt gadu no gada, tad bioloģiskajā saimniecībā nav iespēja specializēties tikai viena kultūrauga audzēšanā. Nenoliedzami, bioloģiskajos laukos kartupeļu ražas ir zemākas, taču tas nenozīmē, ka nevar iegūt stabilas ražas un, ja ir pietiekamais barības vielu nodrošinājums, kaut tie paši iepriekš minētie kūtsmēsli, pat ļoti labas ražas. Ja bioloģisko kartupeļu audzētāji ir izvēlējušies pareizās šķirnes un metodes, 40 tonnas kartupeļu no hektāra nav nekas neiespējams. Turklāt, jāpiebilst, ka bioloģiski audzētie cietes kartupeļi nekad nebūs pārmēsloti ar slāpekli, turpretī, ja kartupeļiem ir ļoti daudz slāpekļa, tie veido augstu ražu, bet zemāku cietes saturu bumbuļos,” tā Skrabule.
KARTUPEĻU LAPGRAUZIS
Lai gan lapgrauža postījumi šogad novēroti minimāli, parasti šim kukainim Latvijas kartupeļu lauki ir kā uzklāts zviedru galds. Laura šonedēļ, Vineta nākamajā un - lūk - nešpetnā kukaiņa acs jau iekāro Montu piecas vagas tālāk.
Saimniekojot konvencionāli vai ar integrētajām metodēm, par to galva nesāp. Augu aizsardzības līdzekļu katalogs žilbina ar izvēli un piedāvājumu, bet, ko darīt bioloģiskajām saimniecībām? Izrādās, situācija nav bezpalīdzīga. Plašajā AAL piedāvājumu klāstā, padomāts arī par videi draudzīgiem risinājumiem. Protams, izvēle nav pārāk liela, bet attiecībā uz kaitēkļiem, šo to atrast var.
“Ja nu tomēr nav vēlēšanās miglot vai kā citādi apstrādāt laukus, var paņemt garāku auklu un nobraucīt pa lakstiem, pēc iespējas tuvāk zemei. Lapgrauzis centīsies tik atpakaļ līdz lapām, bet tā kā ceļš ir tāls, vairums kukaiņu dabīgi aizies bojā,” stāsta Skrabule. Šo metodi PPC darbinieki ir izmēģinājuši un novērtējuši kā pārbaudītu vērtību.
PERSPEKTĪVA
Bioloģiskā kartupeļu ciete - Latvijā tirgus ir tikai 10%, lielākais vairums gala produkcijas tiek eksportēts. Tas ir labs un uzskatāms piemērs tam, ka Latvija var. Tā ir niša par kuru tik nepagurstoši runājam. PPC pētnieki saskata nākotni bioloģiskajā saimniekošanā, īpaši kartupeļu cietes izejmateriāla ražošanā. To, ka saimnieki arvien vairāk pievēršas cietes kartupeļu audzēšanai parāda naskā bioloģiskās sēklas kartupeļu iegāde.
Lasiet arī žurnālā SAIMNIEKS.
Comments