Viens sviež medu, citam bites pa koku zariem ķekaro. 2018. gada maijs ierakstīts dabas vēstures lappusēs ar vairākiem klimata radītiem “brīnumiem”...un nekas vēl nav beidzies!!!
Jūnijā bišu saimes savā attīstībā pieskaņojas dabai. Gan dabā, gan bišu saimē šis bija strauja uzplaukuma laiks. “Jāatminas, ka pavasaris bija slapjš. Zemākajās vietās bija augsts gruntsūdens līmenis un daudziem augiem pavasara mitrums pietika, turklāt vēlākais siltums nāca kā papildus bonuss. Interesanti, ka šogad netipiski ātri sāka ziedēt dažādi augi, taču nevarētu teikt, ka tie ļoti ātri noziedēja. Turklāt ziedēšanas ātrums kompensējās ar nektāraugu medošanu un viens sekoja otram, izveidojās tāds kā ziedēšanas konveijers. Jau tagad varam teikt, ka medus ražas būs ļoti labas. Biškopjiem jūnijs bija veiksmīgs,” raksturojot situāciju paskaidroja Šteiselis. Pētnieks arī uzsver, ka jūnija karstie laikapstākļi, bitei kā tropu kukainītim itin nemaz netraucēja.
“Šogad Zemgalē parādījušies sētie sarkanā āboliņa lauki un, lai āboliņam izdalītos nektārs vajadzīgi 25-30 grādi. Tā kā laikapstākļi bija pateicīgi, ar prieku varēja vērot, kā bites strādā āboliņā. Esam runājuši ar lietuviešu kolēģiem, kuriem sausums bija kopš aprīļa, arī viņiem ienesums bija labs,” stāstīja pētnieks.
Dravnieks Imants Dauksts no Veselavas pagasta “Kalna -Stirnām” sarunā teica, ka Vidzemes pusē situācija līdzīga kā citviet. “Jāsāk ar to, ka salīdzinot ar pagājušo ziemu, šoziem bites pārziemoja labi. Bija pavisam neliels atbirums. Jau marta sākumā varēja sākt darbošanos pie stropiem. Šogad esmu pamainījis tehnoloģiju un tagad jau agrā pavasarī ar dabīgajām skābēm apstrādāju bites pret ērcīti un stimulēju bišu atražošanu. Tikko to darbiņu paveicu, pagāja dažas dienas un iestājās aukstums, varētu pat teikt - otrā ziema. Kad laiks kļuva pateicīgāks, sākās lidojumi un man bija spēcīgas saimes, strauji kāpa medus pienesums un magazīnas pildījās ļoti labi. Aprunājoties ar citiem biškopjiem, varu teikt, ka maijs, jūnijs mums visiem bijis ļoti labs. Protams, ir daži izņēmumi, bet tur nav vainojami dabas apstākļi, drīzāk paši dravnieki, kas nav ievērojuši vienu otru knifiņu. Bites nevar atstāt novārtā, pie tām jāiet katru dienu, jāaprauga, bet vēl arvien ir saimnieki, kuri domā - bites medu ražo, vairāk neko nevajag. Pienāks rudens, tad jau skatīsies.”
Speciālisti aicina sekot bišu saimes spēka izmaiņām. Līdz vasaras saulgriežiem bišu saimes sasniedza savu spēka pilnbriedu. Modernā dravniecība mudina medu saimēm atņemt pēc iespējas biežāk – lai ražotu dažādu šķirņu medu. Tomēr Latvijas Biškopības biedrības speciālisti aicina apsvērt iespēju atgriezties pie sentēvu dravošanas paņēmieniem, kad medu saimei atņēma reizi gadā. Nogaidīt, lai tas kārtīgi nobriest stropā. Nelielās piemājas dravās tā būtu pareizāk.