“Sākām ar trim saimītēm, tagad ir apmēram 70. Visvairāk zināšanu iegūts pašmācības ceļā, taču esam mācījušies arī kursos un apmeklējuši seminārus,” stāsta Edgars un Daiga Dandeni no Zosēniem.
Lai gan apsaimniekojamās platības ļautu nodarboties ar lopkopību, viņu izvēle bijusi par labu biškopībai, jo: “Bites dod vairāk brīvības un sarūpē medu. Pašiem grūti pateikt, cik pa ziemu noēdam, bet uzturā patērējam visus pieejamos bišu produktus. Nevar jau zināt, kā būtu, ja medu uzturā nelietotu un ja katru pārdienu nesaņemtu pa kādam bites dzēlienam, bet mēs tik tiešām neslimojam, esam piesūkušies ar bišu indi, tāpēc arī ērces mūs nesatrauc.”
Zosēnu pagasts tāpat kā viss Jaunpiebalgas novads ir pateicīgs bioloģiskai biškopībai, jo apkārtne ir pauguraina, līdz ar to apstākļi izdevīgāki ganībām un pagalam nepiemēroti graudkopībai. “Zinām, ka desmit kilometru rādiusā ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu uz laukiem nav, taču bitei krotāliju neieliksi un tās ceļus neizdibināsi. Mēs varam darīt visu saskaņā ar bioloģiskās saimniekošanas principiem, taču pilnībā galvot, ka kāda saimniece savā piemājas dārziņā nebūs lietojusi pesticīdus, un ka tie ne kripatiņas nav medū, protams, nevaram. To nevar neviens,” apgalvo Daiga.
Medus sakristalizēšanās ir galvenā pazīme, ka viss ir kārtībā
Bites, vienalga kādas pasugas, nepakļaujas kādām cilvēka vēlmēm: “Kaut ko ietekmēt ir neiespējami. Mēs varam tikai pielāgoties. Kaut gan jāteic, ka daudz nosaka bišu suga. Latvijas bites ir niknas, toties izturīgas pret slimībām. Mēs strādājam ar somu un itāļu šķirnēm, jo tās ir miermīlīgākas. Noskatoties uz to, bites lieliski izjūt laikapstākļu maiņu. Ja tuvojas lietus vai negaiss, labāk stropam netuvoties. Tāpat bites kļūst tramīgākas, kad dodamies pēc medus - laikam saprot, ka kaut ko ņems nost, tāpēc piktojas.”
Ir teiciens, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt, taču šo to paredzēt var. Daiga stāsta, ka bitēm nepatīk smaržas un alkohola smaka, tad tās kļūst pavisam nelaipnas. Tā notiek arī tad, ja uz dravu paņem līdzi mobilo tālruni: “Ja telefons iezvanās, bites nekautrēsies paust attieksmi un parādīs, ka mobilais pie tām nav vēlams. Tāpēc, kad ejam dravā, telefonu atstājam mājās vai mašīnā. Ja mūs nevar sazvanīt, tātad esam dravā.”
Lielākais produkcijas noņēmējs ir tiešās pirkšanas pulciņi, galvenokārt, Siguldā, Ādažos, Rīgā
Šī gada maijs ierakstīts dabas vēstures lappusēs ar vairākiem klimata radītiem pārsteigumiem. Pavasaris un vasaras sākums dažam labam biteniekam kompensēja tik nesekmīgo ziemošanu. Vienā otrā dravā saimes gan pārziemoja, taču bija pavājas, taču tad talkā nāca pati dabas māte, kaut kas bitēm tika no kārkliem un vītoliem, sava artava arī no kļavām un augļu kokiem Bišu saimes saņēmās. “Divi iepriekšējie gadi nebija diez cik veiksmīgi, taču šis gads visu bagātīgi atdarīja,” atzīst saimniece.
Latvijas medum, kam ir augsta kvalitāte un liela tīrības pakāpe, nekad nepietrūks pieprasījuma, tālab arī Dandeni medu realizē bez problēmām. “Lielākais produkcijas noņēmējs ir tiešās pirkšanas pulciņi, galvenokārt, Siguldā, Ādažos, Rīgā. Mums jau laikus paziņo, cik kilogramu medus būs nepieciešams, tik arī sagatavojam un piegādājam,” paskaidro Daiga. Laikam ejot, var analizēt klientu vēlmes. Daiga saka, ka agrāk cilvēki vairāk pieprasīja šķidru medu, taču pēdējā laikā sapratuši, ka medus sakristalizēšanās ir galvenā pazīme, ka viss ir kārtībā.
Vaicājot, vai bioloģiski saimniekot ir izdevīgi, saimnieki atbild: “Nekas neizpildāms tur nav. Ir tikai noteikti priekšnosacījumi, kas jāizpilda, tas arī viss! Runājot par cenu, esam atraduši kompromisu, kas apmierina pircēju un mūs, turklāt bioloģiskā medus cena būtiski neatšķiras no konvencionāli vāktā.”
Tāda, lūk, ir bites un dravnieka dzīve, kurā viņi abi viens bez otra nevar, un kamēr vien Latvijas laukos zumēs bites, medus mīļotājiem būs saldais kārums.