ĀCM NAV IZFANTAZĒTS DRAUDS

Induļa Burkas rakstā žurnālam “Medības” Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Dr. med. vet. Edvīns Oļševskis atklāja, ka sākotnēji vadoties pēc zinātniskās literatūras datiem, domāts, ka teju vai visas ar ĀCM inficētās mežacūkas nobeigsies, jo letalitāte slimībai ir 90-100%. Tomēr jau 2014. gada rudenī Vidzemē konstatēta pirmā mežacūka, kam analīzes uzrādīja antivielas, bet ĀCM vīrusa vairs nebija. Tas norāda, ka dzīvnieks ir kaiti pārslimojis. Fakts šķiet pietiekoši iepriecinošs, jo liek domāt, ka pati māte daba atradusi ceļu, kā izvest rukšus no drošas nāves, tomēr viss ir daudz sarežģītāk.

Parādās dzīvnieki ar izstrādātām antivielām, kuri nav nobeigušies un viņi paliek par slimības pārnēsātājiem.

“Šī slimība ir diezgan mainīga, bet neteiksim, ka neprognozējama. Mēs zinām, ka tai ir vairākas izteiksmes formas- gan ļoti akūta, subakūta un latenta vai hroniska. Tas atkarīgs no tā, cik ilgi slimība atrodas cūku populācijā,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis, piebilstot, ka slimībai ienākot jaunā areālā, kur cūkas ar to nav saskārušās, tā izpaudīsies akūti, būs agresīva. Tomēr kaut kādā laika posmā, slimībai uzturoties dzīvniekos, tā mainās un virulence (infekciju ierosinātāji) samazinās. Attiecīgi, nav vairs krasi izteiktu saslimšanas gadījumu, parādās dzīvnieki ar izstrādātām antivielām, kuri nav nobeigušies un viņi paliek par slimības pārnēsātājiem.

Pirmo cūku ar antivielām atrada 2014. gadā: “Neteiksim, ka cūka bija īsti imūna. To tā apgalvot nevar. Mēs varam tikai pateikt, ka viņai ir konstatētas antivielas pret ĀCM. Ruksis nenomirst, bet pārnēsā un nodod vīrusu citiem. Lai cūka būtu imūna, būtu jāmēģina cūku inficēt un laboratoriski jākonstatē, ka viņa nesaslimst. Šajā gadījumā rodas cits jautājums, proti, vai tas antivielu daudzums, kas cūkai ir ir pietiekams, lai slimību neizraisītu? Vai agresīvāks vīruss ar augstāku virulenci spētu šādai cūkai izsaukt slimošanu vai nē?,” teic M. Ulmanis. Sarunas laikā eksperts paskaidro, ka antiviela, ko organisms izstrādā tieši pret ĀCM, ir ļoti specifiska un, iespējams, ka imunitāte eksistē, bet to neviens nav pārbaudījis. Pastāv arī iespējamība, ka cūkai ir gan antivielas, gan vīruss. Tomēr, izveidot brīnumainu vakcīnu un panākt noturīgu imunitāti, līdz šim nevienam nav izdevies.

Pastāv arī iespējamība, ka cūkai ir gan antivielas, gan vīruss.

Pēc Ulmaņa domām, slimības izplatībā jāņem vērā mežacūku dzīves ritējums, jo slimības izplatīšanās un nobeigšanās gadījumi lielā mērā sasaucās ar suķu dzīvesveidu. “Šī slimība nav kā gripa, tā pa gaisu nelido. To var iegūt tiešā kontaktā-cūka cīnās ar cūku, apēd citu beigtu cūku vai tajā brīdī, kad divas cūkas taisa trešo. Novembrī, decembrī viņām ir meklēšanās laiks. Pēc 114 dienām dzimst rukši. Parasti kuiļi dzīvo nošķirti un ir vientuļnieki, bet pārošanās periodā viņi meklē mātītes. Šajā laikā kuilis staigā starp dažādām cūku grupām un nostaigā lielākus gabalus. Viens šāds kuilis var atnākt no citurienes un ienest infekciju. Cūkas paliek grūsnas un šajā periodā bari sāk izjukt, jo cūkas dodas meklēt vietu, kur dzemdēt rukšus, bet maijā un jūnijā cūkas atkal sāk vākties baros. Tad tajos ir stipri vairāk jaunu dzīvnieku un, jo lielāka dzīvnieku koncentrācija, jo ātrāk izplatās infekcija.” Cūku mirstība arī grafiski atspoguļotajā statistikā izteikti parādās vasaras mēnešos, tādējādi apstiprinot eksperta teikto.

Nesenā rakstā M. Ulmanis izteica neapmierinātību par mednieku klubiem, kas mežacūkas apzināti saudzē un pat soda kluba biedrus, ja suķis nošauts. Kā vadītājs izsakās, ideja par populācijas samazināšanu balstās tieši uz mērķi samazināt mežacūkas tik daudz, lai bari savstarpēji nekrusto ceļus, jo kāda pa vidu arī izdzīvos un, paliekot savā teritorijā, nesastopoties ar kārtējām inficētām mežacūkām, ir cerība vairāku gadu garumā atgūt veselīgu mežacūku populāciju.

Cūku mirstība arī grafiski atspoguļotajā statistikā izteikti parādās vasaras mēnešos.

Par spīti cūku mērim, mežacūkas vēl arvien ir tik daudz, lai infekcija sekmīgi turpinātu izplatīties: “Ja nav tās vienprātības no visām iesaistītām pusēm, tad nebūs rezultāti. Tas ir arī negodīgi pret tiem medniekiem, kas aktīvi cīnās ar šo problēmu. Ja viņiem kaimiņos ir mednieku klubs, kas cūkas saudzē, protams, ka mežacūkas ātri pārcelsies uz zaļākām ārēm, bet līdz ar to pieaug cūku blīvums un rezultātā visas nobeigsies. Aicinātu medniekus padomāt, vai viņi gribēs cūkas medīt arī pēc desmit gadiem? Jābūt vienprātībai un populācija jāsamazina ar domu, ka šo infekciju nākotnes vārdā izskaužam un mežacūku skaits varēs sākt atjaunoties, jebšu turpinām muļļāties - es domāju šitā, es domāju tā.”

Der informēt, ka PVD darbinieki jebkurā brīdī, iepriekš nebrīdinot, var ierasties ciemos saimniecībās, lai uz vietas apsekotu kūtis, mājas cūku turēšanas apstākļus un novērotu kā tiek pildīti biodrošības pasākumi. Dažu apsekoto saimniecību īpašnieku atjautība fotogrāfijās līdzinās traģikomēdijai, jo tiek izdarīts maksimāli minimālais, lai atrunātos no kontroles, parādot, ka neko jau nevar piešūt.

Dažu apsekoto saimniecību īpašnieku atjautība fotogrāfijās līdzinās traģikomēdijai.

“Lūk. Skaistas cūkas, bet ausīs nav krotālijas. Mēs nezinām no kurienes šīs cūkas ņemtas,” saka vadītājs, rādot skaistus mājas rukšus. Cilvēki nereģistrē mājas cūkas, atrunājoties, ka tās jau tikai pašu patēriņam un ko tur ķēpāties ar reģistrēšanu divu cūku dēļ, bet: “Slimībai ir pilnīgi vienalga-reģistrē vai nereģistrē. Notiek gadījumi, ka mājas cūka saslimst, bet bail atzīties, jo nav jau reģistrēta. Tad pa kluso slimo ruksi aizved uz mežu un viss. Tāpat noteikts, ka pie ieejas kūtī jābūt dezinfekcijas paklājiņam-vai tā lupatiņa pēc tāda izskatās?”-prasa Ulmanis, rādīdams citu bildi, kurā ar izdilušu grīdas lupatu apsegts kājslauķis.

Šajā gadījumā cūkkopji var investēt miljonus biodrošībā un efektivizēt kompleksu darbu, bet, ja uzņēmējam divu kilometru rādiusā kādā mājsaimniecībā konstatēs ĀCM, lielražotājam tiks uzlikt liegums: “Pat, ja viņa cūku kompleksā viss ir kārtībā, konstatējot divu kilometru rādiusā ĀCM viņš 40 dienas neko nedrīkst izvest.” PVD speciālistu primārais uzdevums ir visiem līdzekļiem nepieļaut infekcijas slimības ienešanu komercsaimniecībās.

M. Ulmanis izsakās, ka šī nav tikai infekcijas slimības apkarošana, tā ir arī sociālekonomiska parādība, jo pasaulē slimību ir daudz, bet tik plaši kā ĀCM skar dažādas jomas un cilvēkus, grūti kādu citu minēt. Turklāt infekcijas izplatība, cieši saistīta ar cilvēku tīšu nevīžību vai pretēji izpratni un rīcību. Šajā gadījumā attieksme ietekmē visu cūkkopības nozari.