Trikātas pagasta “Jaunapsītēs”, “Kalnavīteros” un “Skujiņās” saimnieko Vineta Skujiņa ar dēliem Gati un Māri. Juridiski saimniecības skaitās atsevišķi, taču praktiski Skujiņi tās apsaimnieko kopā. “Jaunapsītēs” saimnieko kopš Breša laikiem, te audzē dažādus dārzeņus, taču vairāk saimnieki atpazīstami pēc aromātiskiem lokiem un dillēm, kurus glīti safasētus var iegādāties Latvijas veikalos.
Foto: Jānis Līgats
VEIKSME SLĒPJAS SADARBĪBĀ
“Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva sabiedrība (LPKS) “Dārzeņu grozā” esam apvienojušās septiņas saimniecības. No visām iesaistītām paši esam vislielākie. Piecās 300 kvadrātmetru lielās siltumnīcās audzējam lokus, bet siltajā sezonā uz lauka arī dilles,pētersīļus ,kartupeļus, kāpostus, ķiplokus, kabačus,un lauka gurķus - vienvārdsakot visu, kas aug mūsu klimatiskos apstākļos un kam tirgū ir noiets,” skaidro G. Skujiņš, izrādot apsildāmās siltumnīcas, kurās sastādītie sīpoli jau ražo no rudens .
Saimnieks sarunas laikā uzsver kooperatīva nozīmi, sacīdams, ka citādi lielajā tirgū nav iespējams iespraukties: “Zināmākajiem veikalu tīkliem interesē lieli apjomi un viena saimniecība to nespēj saražot, tāpēc, lai ar tevi kā ražotāju rēķinātos un vispār uzsāktu sarunas, jāspēj ne tikai apsolīt, bet tik tiešām nodrošināt kā daudzveidīgu piedāvājumu, tā konkrētu pieprasījumu. Otra kooperatīva priekšrocība ir tā, ka, savstarpēji sadarbojoties, mēs spējam ilgāk piedāvāt kvalitatīvu, aromātisku un vērtīgu vietējo produkciju. Jebkurā gadījumā uzpircējs nav ieinteresēts sadarboties ar daudzām mazām saimniecībām, kas nedēļā izaudzē pāris buntītes redīsu.”
G. Skujiņš ir pārliecināts, ka zemnieki, piensaimnieki un graudkopji šajā mainīgajā un nepastāvīgajā Latvijas tirgū izdzīvos vienīgi veidojot kooperatīvus, pretējā gadījumā ar viņiem neviens nerēķināsies.
KARTUPEĻUS PIRKS VIENMĒR
Arvien dzirdamas tirgotāju nopūtas par cilvēku zemo pirktspēju, roku nolaišanos un veltīgajiem pūliņiem, taču G. Skujiņš šai bezcerības sajūtai nepievienojas. Iesākot jauno gadu kopā ar SIA “Firma Madara 89” pārstāvjiem secinājām, ka iedzīvotāju pirktspēja palielinās un palielinās arī notirgoto dārzeņu apjoms. Cilvēkiem nav piemājas dārziņu, viņi paši neko neaudzē. Kā piemēru varu minēt kartupeļus. Pagājušajā gadā realizējām ļoti daudz kartupeļu un tos pērk visos laikos. Te gan jāpiemin, ka pagājušais gads visādā ziņā bija draņķīgs. Lielo nokrišņu dēļ divus hektārus kartupeļus nemaz nenorakām, tie palika uz lauka. Savus kartupeļus un citus dārzeņus spējam realizēt līdz Ziemassvētkiem, atlikušo ziemas periodu piedāvājam siltumnīcā audzētos lokus.
PAGASTA IEDZĪVOTĀJI UZTICAMĀKI
Gata mamma Vineta Skujiņa atnākusi līdz siltumnīcai, lai aplūkotu, vai sīpolu stādīšana notiek pareizi. Darbs nav no vieglākajiem - tupus, rāpus jārosās pa zemi, jābūt precīzam un pacietīgam. Gatis stāsta, ka pa visām trim saimniecībām, kopā nodarbināti desmit darbinieki, daļa darbojas siltumnīcās, otra daļa fasētavā. “Skatāmies, kā strādniekiem nodrošināt darbu visu cauru gadu. Lielākā daļa darbinieku ir vietējie pagasta iedzīvotāji un tie jau gadiem pie mums strādā, bet daži strādnieki brauc no Valmieras. Organizējam busiņu uz pilsētu, valmierieši tiek atvesti un pēc darba aizved atpakaļ. Tieši pilsētnieki dažādu apstākļu dēļ mainās. Būsim godīgi! - lauksaimniecība nav no tām vieglākajām nozarēm uz kuru visi nepacietībā rautos. Tas ir smags darbs, kuru daudzi nemaz neprot darīt.
RĒĶINĀT LĪDZI Pa dienu lielajās plēves siltumnīcās tiek nodrošināti +20 grādi, bet naktī +10. Domājot par elektrību, malkas sadārdzinājumu un degvielas cenām, varētu domāt, ka kāpj arī produkcijas cena, taču saimnieks saka, ka paši cenu vairs pacelt nevar, jo tad par noietu esot jāaizmirst. “Nemitīgi rēķinām līdzi, ko un kā labāk darīt. Malku iegādājamies zaļu un baļķos, tā ir lētāk. Ja pagājušajā gadā par visu nepieciešamo apjomu samaksājām 900 eiro kravā ,tad šogad par 50 eiro vairāk. Apkures sezona tādas vajag trīs .
PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA
Lūzuma punkts bija pirms diviem gadiem, kad tirgotāji lokus vēlējas par tik zemu cenu, par kādu mēs tos nekādi nespējam izaudzēt. Tobrīd lokus tirgojām vaļējā veidā kilogramos. Uzpircēji vai pārfasētāji vēlējās uz mūsu - ražotāju rēķina uzdzīvot, un mēs nolēmām, ka pietiek! No tā brīža vairs nerealizējam nevienu vaļējo loku, visu, ko izaudzējam, tepat uz vietas arī safasējam. Tā un tikai tā varam pacelt produkcijas vērtību, attiecīgi arī cenu. Katru dienu nogriežam 100-150 kilogramus loku, bet gadā izaudzējam 30-35 tonnas loku, tas viss rūpīgi jāplāno, lai mēs nestrādātu ar mīnusiem. Saskaitot izdevumus, ierēķinot darbu, kas pie loku audzēšanas ir simtprocentīgs roku darbs, cena septiņi eiro par kilogramu loku veikalā, ir ļoti adekvāta cena.
NOZARE MĒRENI REMDENA
Vaicājot, kā Skujiņi vērtē nozares sakārtotību, vai jūt, ka Zemkopības ministrija vēlas palīdzēt zemniekiem pieņemot, grozot un mainot dažādus Ministru kabineta noteikumus, saimnieks saka, ka drīzāk katrs pats savas laimes kalējs: “Vienīgo atzinību varu teikt par platību maksājumiem. Par tiem nemitīgi diskutē un tagad, beidzot, arī dārzeņu audzētājiem ir vērā ņemami platību maksājumi. Neskatoties uz visu, mēs platību maksājumos saņemam tikai pusi no tām summām, ko saņem vecās Eiropas dalībvalstis. Labi - viņiem ir lielākas darba algas strādniekiem, bet minerālmēsli maksā tik pat, ja ne lētāk, traktortehnika ir lētāka, kā šeit un kur vien skaties, mums visur pa vidu ir starpnieki, kuri grib nopelnīt.
STĀDMATERIĀLS
Daļu sīksīpolu visas trīs Skujiņu saimniecības izaudzē pašas, taču, lai nodrošinātu nepieciešamo apjomu, sīpolus nākas arī iepirkt. Par vizuāli atbilstošiem, ar labu aromātu, izcilu ražību un lieliskām garšas īpašībām saimnieki atzinuši Štutgartes (Stuttgarter Riesen) sīpolus. Savas sīpolu rezerves izsīkstot februārī, tāpēc ar martu Skujiņi iegādājas sīksīpolus no Lietuvas vai Polijas.
Pagājušā gadā saimniecība strādāja, lai varētu iztikt ar savu stādmateriālu, taču lietavu dēļ šoziem sīpoli glabājas sliktāk kā citus gadus: “Tagad redzam, ka aptuveni trešdaļu no visa glabātā un taupītā ir jāizmet. Pašam ieguldīt to milzu darbu neatmaksājās, jo parēķinot secinājām, ka poļi un lietuvieši sīksīpolus piedāvā par 20 centiem kilogramā, kamēr man viens kilograms ar visu ieguldīto darbu izmaksājis dārgāk .
KŪDRA NAV PIEEJAMA
Sarunas laikā G. Skujiņš uzsver, ka nu jau arī kūdras iegāde Latvijā kļuvusi par problēmu. “Visi Latvijas kūdras purvi ir izpārdoti ārzemniekiem, uz vietas dabūt kūdru esot ļoti grūti, turklāt kūdras sadārdzinājums daudzkāršojies. Kādreizējo Sedas kūdras fabriku aizvēra, taču atradu citu uzņēmumu kas neatrodas Latvijā .
PADOTIES NEGRASĀS
Un jāteic, ka tik tiešām, lauksaimnieciskā ražošana ir viens no visgrūtākajiem uzņēmējdarbības veidiem, taču Skujiņu ģimene padoties negrasās. Tikai tagad saimniecība ir tik pašpietiekama, lai turpmāk varētu pastāvēt no saviem līdzekļiem, taču G.Skujiņš uzsver, ka tajā brīdī, kad lielie veikalu tīkli piedāvās par dārzeņiem neadekvātu cenu, viņš “aizvērtās durvīs nelauzīsies”. Katram produktam ir sava pašizmaksa , un par galīgu velti neko nevar izaudzēt .
Comments