Pārgaujas novada, Straupes pagastā atrodas Naura Vītola pārziņā esošā brīvās turēšanas dējējvistu saimniecība SIA “Straupes ligzda” un bioloģiskā saimniecība SIA “EK ovo”, kas šī gada jūnijā kļuva par pirmo lielo bioloģisko olu ražotni Latvijā. “Ek ovo” reģistrētas vairāk nekā 1 020 bioloģiskās dējējvistas, savukārt “Straupes ligzdas” novietnēs audzē ap 8 000 vistas.
Abas Naura saimniecības ir kārtīgas ražotnes. Lai palielinātu realizējamo brīvās turēšanas apstākļos iegūto vistu olas Naurim ir cieša sadarbība ar AS "Balticovo". “Balticovo” saimniekam pārdod dējējvistu jaunputnus un dējējvistu barību, nodrošina putnu veterināro aprūpi, saražoto olu šķirošanu, iepakošanu, pārstrādi produktos un izplatīšanu, kā arī neproduktīvo putnu nodošanu kautuvēm.
Savukārt, "Straupes ligzdas" brīvās turēšanas apstākļos iegūtās vistu olas, tāpat kā bioloģiskās “Ek ovo” saimnieks pārdod "Balticovo" tālākai izplatīšanai Latvijas, Austrumeiropas un Centrāleiropas tirgos. Taču iepriekšminetā vienošanās neierobežo straupēnieša iespējas savu produkciju pārdot arī citiem uzņēmējiem.
Saimniecība savu izaugsmi veidojusi pakāpeniski, gan būvējot jaunas putnu novietnes, gan paplašinot dējējvistu ganāmpulku. Kā Nauris saka: “ES fondus neesam apguvuši. Viss izdarīts ar pašu līdzekļiem. Viegli nebija, bet paveicām.”
Pašlaik vienas saimniecības ietvaros darbojas divi uzņēmumi: “Būtiskākās atšķirības starp vienu un otru ir putnu barībā un apstāklī, ka bioloģiski audzētai vistai saimniecībā jāuzaug no pirmās ēdienreizes.”
Svarīgi, lai putniem būtu nodrošināti nemainīgi mikroklimatiskie apstākļi. "Zinot, ka putni ir ļoti uzņēmīgi pret dažādām infekcijām un slimībām, mēs neejam “Straupes ligzdas” novietnēs, tāpat kā neviens cits nenāk “Ek ovo” putnu kūtīs. Labturības un biodrošības pasākumiem ir prioritāra nozīme, jo līdz ko būs mazākās novirzes no normas, uzņēmums var ciest zaudējumus,” skaidro Nauris, piebilstot, ka pagātnē jebkuras sekas, lielākie riski un zaudējumi radušies tieši cilvēciskā faktora dēļ.
Pircēji dažbrīd jūtas pacilāti, atrodot saimniecību, kur mājas apstākļos tiek turētas vistas, it kā tas pats par sevi jau būtu garants veselīgam un tīram produktam.
Nauris uz šo aspektu gan lūkojas ar nelielu skepsi, bilstot, ka: “Ikvienam vistu ganāmpulkam, neatkarīgi no tā lieluma jābūt reģistrētam Pārtikas un Veterinārajā dienestā (PVD). Ja putni ir reģistrēti, tad pircējs var būt drošs par olu kvalitāti, jo PVD inspektori regulāri veic analīzes, uzrauga labturības un biodrošības pasākumus, kā arī inspicē olu kvalitāti, taču citādi vista, kas turēta mājas apstākļos var būt ēdusi arī sapelējušu maizi, dažādus pārtikas atkritumus, dabūjusi infekcijas, slimības un tas viss beigās nonāk cilvēka organismā, par ko galarezultātā atbildību nenes neviens."
Naura skatījumā, šādas mājas vistas ir atkritumu savācējas un tas nebūt nav tas labākais. Tāpēc, ja patērētājs grib būt drošs un pārliecināts par to, ko viņš lieto pārtikā, nevajag kautrēties saimniekam palūgt uzrādīt dokumentus.
Raugoties mājas olu un bioloģisko olu cenu atšķirības, var redzēt, ka tādas gandrīz nav, rezultātā iznāk, ka tieši bioloģiskais saimniekotājs ir zaudētājs, un: “tā ir negodīga konkurence, kas kropļo vietējo tirgu.” Aizstāvot tos saimniekus, kas cenšas ievērot visus labas prakses priekšnosacījumus, kārtējo reizi nonākam pie secinājuma, ka jāizglīto sabiedrība, jo kā zinām tieši pieprasījums rada piedāvājumu.
Jau stabils mēnesis, kopš tirdzniecības centru tīklos nopērkamas “Ek ovo” olas, tomēr ar mēnesi ir par maz, lai varētu analizēt skaitliskās aplēses. Puisis saka: “Mums izveidojusies ilggadīga sadarbība ar “Balticovo”, kas ir lielākais mūsu olu uzpircējs. Plānojam, ka arī turpmāk “Balticovo” nodosim visas brīvos apstākļos turēto vistu olas, bet daļu bioloģiskās realizēsim paši.
Latvijā sekmīgi attīstījusies mazumtirdzniecība, tiešie pirkšanas/pārdošanas punkti, tādējādi mēs ceram kļūt vēl pieejamāki pircējiem.
Salīdzinoši nesen mediji atspoguļoja cilvēku sašutumu par sprostos turētām dējējvistām un to olu nonākšanu veikalu tīklos, taču ES kopumā 2015. gadā sprostos tika turētas 56% dējējvistas, 26% - kūtī, savukārt 14% brīvībā un 4% pieskaitāmas pie bioloģiski sertificētajām dējējvistām.
“Katram turēšanas veidam ir savs pamatojums, kas balstīts dziļākā izpētē. Visas olu ražošanas metodes ir nepieciešamas, jo tas galarezultātā ietekmē olas cenu un ne katrs cilvēks par olu kastīti var samaksāt četrus eiro. Tāpat jāsaprot, ka Latvijā nav tik daudz saimniecību, lai spētu pārklāt vietējo tirgu tikai ar brīvos apstākļos turētu vistu olām vai bioloģiskām olām. Kamēr cilvēki patērēs vismaz divas olas dienā, kā tas ir pašlaik, jo ola kā pārtikas produkta sastāvdaļa ir daudzos produktos, tikmēr nekas nemainīsies.
Protams, mums visiem garšo tīri, bioloģiski produkti, patīk laimīgi brīvā vaļā auguši putni un dzīvnieki, neviens nav pret to!
Prieks par cilvēkiem, kas pievērš sabiedrības uzmanību labturības apstākļiem ražotnēs, taču Latvija konkurē brīvā tirgus apstākļos un mēs nedzīvojam atrauti no globāliem procesiem. Tāpat ir jāprot novilkt robežlīnija starp īstu apdraudējumu un radikāliem uzskatiem kādas filozofiskas nostājas lobēšanai.”
Atvadoties, Nauris pauž gandarījumu par savas saimniecības attīstību, sacīdams, ka perspektīva ir, taču atzīstas, ja vēlreiz viss būtu jāsāk no nulles un ar knapām zināšanām - neuzdrīkstētos.
コメント